Ķelnes skolotājs TV virtuvē: disciplinārlieta pēc slimības lapas!

Ķelnes skolotājs TV virtuvē: disciplinārlieta pēc slimības lapas!

Kāds skolotājs no Ķelnes nonāk ziņu virsrakstos ar savu salīdzinoši netradicionālo izskatu. Ilgā slimības atvaļinājuma laikā viņš esot piedalījies divos TV kulinārijas šovos. Ķelnes rajona valdība tagad ir sākusi disciplinārlietu, lai izmeklētu apsūdzības. Pēc Vācijas Preses aģentūras (dpa) lūguma iestāde apstiprināja aizdomas, taču pagaidām izturas piesardzīgi, sniedzot papildu informāciju. Sīkāka informācija par procesu nav publiski pieejama personāla konfidenciālu pasākumu dēļ.

Pretrunīgi vērtētā skolotāja tika lūgta atbildēt rakstiski. Mērķis ir noskaidrot, vai raidījumi ierakstīti vai pārraidīti viņa slimības laikā. Procedūra tiek uzsākta, ja ir “pietiekami faktiskie pierādījumi”, kas, šķiet, tā ir šajā gadījumā. Ja aizdomas neapstiprināsies, tiesvedība var tikt pārtraukta.

Kritika un pirmais skatījums uz ilgstošām slimībām skolā

Šis gadījums atgādina skolotāju no Rūras apgabala, kurš apbrīnojamus 16 gadus atradās slimības atvaļinājumā, nekad netika nosūtīts pie ārsta. Šie incidenti arī izvirza politiku uzmanības centrā. FDP pauž asu kritiku par stingro ilgstošu slimību kontroli skolās. Izglītības ministrijas pašreizējās situācijas pārskats liecina, ka ilgāku laiku slimības atvaļinājumā ir 1388 ierēdņi, tostarp 582 - ilgāk par gadu un 14 - ilgāk par pieciem gadiem. Satraucošais ir tas, ka tikai aptuveni puse no šiem cilvēkiem tika prezentēti ārstam, radot jautājumus par slimību kontroles procesiem.

Ministrijas pārstāvis paziņoja, ka pārskatīs ilgstošu slimību ārstēšanas kārtību, jo īpaši lai optimizētu Uzņēmumu integrācijas vadība (BEM). Ja gada laikā slimo ilgāk par 30 darba dienām, jāpiedāvā šī vadība, kas kalpo ne tikai atgriešanās darbā, bet arī profilaksei un veselības veicināšanai.

Noteikumi un atskaites sistēmas

Skolas vadībai ir pienākums ziņot rajona valdībai par kavējumiem slimības dēļ. Var veikt īpašus pasākumus, īpaši pēc slimības, kas ilgst vairāk nekā sešas nedēļas. Pedagogi saņem nepārtrauktas algas līdz sešām nedēļām, pēc tam pienākas slimības pabalsts. Atbildīgajām institūcijām ir tiesības pārskatīt izslēgšanu no turpmākas darba algas izmaksas, ja slimības ilgums pārsniedz noteiktu laiku.

Tomēr tiesību normas, piemēram, SGB IX 167. panta 2. daļa, nosaka, ka skolotājiem, kuri ir prombūtnē vairāk nekā sešas nedēļas, jāpiedāvā uzņēmuma integrācijas vadība (BEM). Šeit mērķis ir pārvarēt jebkāda veida darbnespēju un novērst turpmāku darbnespēju. Šīs diskusijas ir konfidenciālas, un tās var noraidīt bez jebkādiem trūkumiem.

Tāpēc pareiza ilgstošu slimību ārstēšana skolā joprojām ir galvenais jautājums ne tikai politikā, bet arī pašiem skartajiem skolotājiem. Kamēr skolotājs Ķelnē ceļ ažiotāžu, fonā ir daudz plašāka problēma, kas steidzami jāizskata.