Tramps plāno Patriot sistēmas Ukrainai: vai tas nesīs mieru?

Tramps plāno Patriot sistēmas Ukrainai: vai tas nesīs mieru?

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ASV prezidents Donalds Tramps plāno pārdot savas ieroču sistēmas "Patriot" Eiropas Savienībai, lai atbalstītu Ukrainu. Šāds solis pieņemts laikā, kad Ukrainas spēki arvien biežāk pieprasa militāru palīdzību, saskaroties ar Krievijas smagajiem uzbrukumiem, tostarp bezpilota lidaparātu un raķešu apšaudēm. Informācija no Ķelnes radio ziņo, ka Tramps pārdošanu piedāvā kā steidzamu biznesa iespēju. Sīkāka informācija par valstīm, kas maksās par Patriot sistēmām, pagaidām netiek atklāta.

Tramps pirmdien paziņojis par tikšanos ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti. Tajā pašā dienā viņš vēlas arī nākt klajā ar paziņojumu par savu Krievijas politiku. Tiek ziņots, ka Ukraina meklē pastiprinātu atbalstu savai pretgaisa aizsardzībai, lai cīnītos pret Krievijas armijas nepārtrauktajiem uzbrukumiem. Īpaši draudi ir pamanāmi Kijevā, jo pilsēta pēdējā laikā bijusi biežu Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumu mērķis FNP ziņots.

Stratēģiskā militārā palīdzība Ukrainai

Papildus ASV atbalstam Vācija arī apstiprinājusi, ka atbalstīs Ukrainu ar divām Patriot aizsardzības sistēmām. Kanclers Frīdrihs Mercs par šo iniciatīvu paziņoja vizītes laikā Romā. Vācija jau ir apņēmusies sniegt plašu militāro palīdzību, kuras kopējā summa kopš konflikta sākuma ir aptuveni 28 miljardi eiro. Šis atbalsts ietver finanšu resursus ieroču piegādēm, kā arī materiālus no Bundesvēra krājumiem, piemēram, federālā valdība sazinās.

Visa atbalsta pakete cita starpā ietver bruņu kaujas mašīnas, pretgaisa aizsardzības sistēmas un artilēriju. Vācija jau ir nodrošinājusi militārās apmācības vairāk nekā 10 000 Ukrainas karavīru un plāno piegādāt papildu materiālus. Tas notiek uz fona, ka Krievija ne tikai vēršas pret Ukrainas militārajiem objektiem, bet arī nesaudzē civilos objektus, piemēram, dzemdību namu Harkovā. Jaunākie ziņojumi apstiprina, ka šajos uzbrukumos ir pamatoti upuri.

Situācija priekšā

Krievijas Federācija turpina veikt masveida uzbrukumus Kijevai, nodarot postošus postījumus. Klīnika cieta drona triecienā, vēl vairāk saasinot spriedzi. Pēc tam Ukraina sāka plaša mēroga pretuzbrukumu un vērsās pret Krievijas aizsardzības nozari. Pēc viņu pašu teiktā, viņi arī spējuši trāpīt un veiksmīgi pārtvert neskaitāmus Krievijas pretgaisa aizsardzības bezpilota lidaparātus.

Starptautiskā sabiedrība ir satraukta par situācijas pasliktināšanos un brīdina par turpmāku eskalāciju. Vērienīgie "gribētāju koalīcijas" plāni, kas vēlētos izveidot Eiropas miera uzturēšanas spēkus līdz 50 000 karavīru sastāvā, liecina par daudzu valstu vēlmi aktīvi iesaistīties Ukrainas konfliktā. Tikmēr pāvests Leons XIV ir piedāvājis savu gatavību būt par starpnieku, lai apturētu asinsizliešanu.

Nākamās dienas un nedēļas būs izšķirošas, jo Ukraina turpina paļauties uz starptautisko atbalstu, lai nodrošinātu savu suverenitāti un drošību.