Obligāts iesaukums? NRW gatavojas jauniem karavīriem!

Obligāts iesaukums? NRW gatavojas jauniem karavīriem!

Köln, Deutschland - Drošības politikas situācija Eiropā ir ielādēta spriedze, un tā ietekmē diskusiju par obligāto militāro dienestu Vācijā. Kādreiz militārā dienesta apturēšana 2011. gadā ir mainījusi pasaules situāciju. Federālais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss no SPD spilgti runā par atgriešanos pie obligātā militārā dienesta. Viņš uzsver, ka Vācijai 2025. gadā pietrūks aptuveni 20 000 karavīru un ka Bundeswehr gadā var izmitināt tikai 5000 militārā dienesta pakalpojumu sniedzēju. Šī satraucošā situācija rada jautājumu: cik piemērota ir Vācija nākamajām krīzēm?

Īpaši Ziemeļreina-Vestfālijā (NRW) ir pieejamas vairākas kazarmas, lai atbalstītu iespējamo atgriešanos pie obligātās militārā dienesta. Pēdējos gados ir slēgtas 31 Bundeswehr bāzes, un citas ir samazinātas. Tomēr NRW šobrīd arvien vairāk iegulda Bundeswehr ar būvniecības apjomu, kas ir palielinājies par gandrīz 40 miljoniem eiro līdz 222 miljoniem eiro. Īpaši laimes kazarmās Unnā ir izveidotas vairāk nekā 600 mūsdienīgas naktsmītņu telpas karavīriem.

kazarmas NRW vienā mirklī

Šeit ir pārskats par vissvarīgākajām kazarkām Ziemeļreinas-Vestfālijā, kas varētu būt būtiska iespējamai iesaukšanai:

• Dr.-Leo-Löwenšteina kazarmas, Aachen (armijas tehniskā skola)
• Westfalen-Barracks, Ahlen (izlūkošanas bataljons)
• GeneralFeldmarschall-Rommel Barracks, Augustdorf (tanku bataljons)
• Gaisa spēku kazarmas Wahn, Ķelne
• Konrad-Adenauer-Kaserne, Ķelne (militārā ekranēšanas dienests)
• Glückauf-Kaserne, Unna (piegādes bataljons)

Bet ceļš atpakaļ uz militāro dienestu nav tik vienkāršs, kā tas varētu šķist. Saskaņā ar WDR, to varētu atgriezt ar vienkāršu vairākumu parlamentā mierā. Daudzas balsis, piemēram, jaunā militārā virsnieka Henninga Otte (CDU) balsis, uzsver, ka ir svarīgi sagatavoties iespējamai atgriešanai pie obligātās militārā dienesta. Viņš ierosina modeli, kura pamatā ir zviedru modelis, kas ietver obligātu modeli.

Drošības politikas ainava ir ne tikai būtiski mainījusies kopš iesaukšanas apturēšanas, bet arī kopš ģeopolitiskās spriedzes Eiropā. Ieroču kompetence brīdina par Krievijas uzbrukuma risku NATO teritorijai. Jauns Eiropas izlūkošanas dienestu novērtējums rāda, ka Krievija, iespējams, varētu radīt priekšnoteikumus liela mēroga parastajam karam līdz desmitgades beigām. Tie skaidri norāda, cik svarīgi ir stiprināt Bundeswehr aizsardzības spēju, lai nebūtu neaizsargāti pret draudiem.

Debates par obligāto militāro dienestu

Turklāt debates par iesaukšanu ietekmē arī vēsturiski aspekti. Militārais dienests tika ieviests Vācijas Federatīvajā Republikā 1956. gadā un vairākus gadu desmitus bija neatņemama Vācijas aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, pirms tā tika apturēta 2011. gadā. Tajā laikā mērķis bija palielināt drošību aukstā karā un nodibināt sociālo atbildību valsts aizsardzībai. Atbalstītāji atkal atzīst sociālo atbildību, savukārt kritiķi baidās no nesamērīgas iejaukšanās personiskajā brīvībā.

Pašreizējā diskusijā ir grūti nepamanīt Bundeswehr, lai līdz 2031. gadam izaugtu no aptuveni 180 000 līdz 200 000 karavīru. Šis skaitlis parāda, ka jums ir jāpārdomā ne tikai atgriešanās pie obligātās militārā dienesta, bet arī Bundeswehr vispārējā operatīvajā gatavībā, lai risinātu pašreizējos izaicinājumus.

Kā situācija attīstīsies, vēl jāredz. Bet viena lieta ir pārliecināta: pārdomāt drošības politikas ainavu, lai garantētu pilsoņiem nopelnīto drošību.

Apkopotā atliek tikai redzēt, kā šīs tēmas tiek tālāk apspriestas. Atgriešanās pie obligātā militārā dienesta varētu būt gan iespēja, gan izaicinājums, un palielinās spiediens veikt atbilstošus pasākumus.

ruhr24
> wdr
deutschland.de