Suche
Mein Konto
Obligātā militārā dienesta atgriešanās? NRW gatavojas jauniem karavīriem!
Federālais aizsardzības ministrs Pistoriuss apspriež atgriešanos obligātajā militārajā dienestā Vācijā, savukārt Ziemeļreina-Vestfālene investē kazarmās un apmācībās.
Obligātā militārā dienesta atgriešanās? NRW gatavojas jauniem karavīriem!
Drošības politikas situācija Eiropā ir saspringta un atstāj iespaidu uz diskusiju par obligāto militāro dienestu Vācijā. Kopš iesaukšanas pārtraukšanas 2011. gadā situācija pasaulē ir mainījusies. Federālais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss no SPD stingri iestājas par atgriešanos pie obligātā militārā dienesta. Viņš uzsver, ka Vācijai 2025.gadā pietrūks aptuveni 20 000 karavīru un Bundesvērs ik gadu var uzņemt tikai 5000 militārpersonu. Šī satraucošā situācija liek uzdot jautājumu: cik piemērota Vācija ir nākotnes krīzēm?
Jo īpaši Ziemeļreinā-Vestfālenē (NRW) ir pieejamas vairākas kazarmas, lai atbalstītu iespējamu atgriešanos obligātajā militārajā dienestā. Pēdējos gados šeit ir slēgta 31 Bundesvēra bāze, bet citas ir samazinātas. Taču NRW šobrīd vairāk investē Bundesvērā, un būvniecības apjoms ir pieaudzis par gandrīz 40 miljoniem eiro līdz 222 miljoniem eiro. Jo īpaši Glückauf kazarmās Unnā tiek būvētas vairāk nekā 600 modernas izmitināšanas telpas karavīriem.
Īsumā par kazarmām NRW
Šeit ir pārskats par svarīgākajām kazarmām Ziemeļreinā-Vestfālenē, kas varētu būt svarīgas iespējamai iesaukšanai:
- Dr.-Leo-Löwenstein-Kaserne, Aachen (Technische Schule des Heeres)
- Westfalen-Kaserne, Ahlen (Aufklärungsbataillon)
- Generalfeldmarschall-Rommel-Kaserne, Augustdorf (Panzerbataillon)
- Luftwaffenkaserne Wahn, Köln
- Konrad-Adenauer-Kaserne, Köln (Militärischer Abschirmdienst)
- Glückauf-Kaserne, Unna (Versorgungsbataillon)
Taču ceļš atpakaļ uz iesaukšanu nav tik viegls, kā varētu šķist. Pēc WDR domām, miera laikā to varētu atjaunot ar vienkāršu balsu vairākumu parlamentā. Daudzas balsis, piemēram, jaunais militārais komisārs Henings Otte (CDU), uzsver, ka ir būtiski sagatavoties iespējamai atgriešanai obligātajā militārajā dienestā. Viņš piedāvā modeli, kura pamatā ir Zviedrijas modelis, kas ietver obligātu pulcēšanos.
Drošības politikas ainava ir būtiski mainījusies ne tikai kopš obligātā militārā dienesta pārtraukšanas, bet arī kopš ģeopolitiskās spriedzes Eiropā. Ieroču eksperti brīdina par Krievijas uzbrukuma draudiem NATO teritorijā. Jauns Eiropas izlūkdienestu novērtējums liecina, ka Krievija potenciāli varētu radīt apstākļus plaša mēroga konvencionālajam karam līdz desmitgades beigām. Šīs bažas skaidri parāda, cik svarīgi ir stiprināt Bundesvēra aizsardzības spējas, lai tas nepaliktu neaizsargāts pret draudiem.
Debates par obligāto militāro dienestu
Turklāt diskusijas par obligāto militāro dienestu ietekmē arī vēsturiskie aspekti. Iesaukums Vācijas Federatīvajā Republikā tika ieviests 1956. gadā un bija Vācijas aizsardzības sistēmas neatņemama sastāvdaļa vairākus gadu desmitus, līdz tā tika apturēta 2011. gadā. Toreizējais mērķis bija paaugstināt drošību aukstā kara apstākļos un noteikt sociālo atbildību par valsts aizsardzību. Atbalstītāji tagad atkal atzīst sociālo atbildību, savukārt kritiķi baidās no nesamērīgas iejaukšanās personas brīvībā.
Pašreizējā diskusijā ir grūti ignorēt to, ka Bundesvēra mērķis ir līdz 2031. gadam palielināties no aptuveni 180 000 līdz 200 000 karavīru. Šis skaitlis skaidri parāda, ka mums ir jāpārdomā ne tikai jautājums par atgriešanos obligātajā militārajā dienestā, bet arī Bundesvēra vispārējā operatīvā gatavība, lai risinātu pašreizējos izaicinājumus.
Kā situācija attīstīsies tālāk, tas ir redzams. Taču viens ir skaidrs: drošības politikas ainavas pārdomāšana ir nepieciešama, lai garantētu pilsoņiem viņu pelnīto drošību.
Zusammengefasst bleibt abzuwarten, wie diese Themen weiter diskutiert werden. Die Rückkehr zur Wehrpflicht könnte sowohl eine Chance als auch eine Herausforderung darstellen, und der Druck, entsprechende Maßnahmen zu ergreifen, steigt.