Ķelne protestu trakā: Pretkara alianse aicina izbeigt obligāto militāro dienestu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Pretkara alianses protests Ķelnē pret obligāto militāro dienestu: aptuveni 70 dalībnieki pieprasa miera politiku un kritizē bruņošanās plānus.

Protest des Antikriegsbündnisses in Köln gegen Wehrpflicht: Rund 70 Teilnehmende fordern Friedenspolitik und kritisieren Rüstungspläne.
Pretkara alianses protests Ķelnē pret obligāto militāro dienestu: aptuveni 70 dalībnieki pieprasa miera politiku un kritizē bruņošanās plānus.

Ķelne protestu trakā: Pretkara alianse aicina izbeigt obligāto militāro dienestu!

Šodien aptuveni 70 cilvēki pulcējās pie Bundesvēra karjeras centra Ķelnē, lai protestētu pret draudošo obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Pretkara alianses “Rheinmetall disarmen” rīkotā akcija noritējusi mierīgā gaisotnē, norāda policija. Dalībnieki izveidoja sēdvietu pie vieniem ieejas vārtiem un nepārprotami skaidri norādīja: "Mēs neesam gatavi karam!" Šī blokāde iezīmēja plānoto "darbības dienu" sākumu pret iesaukšanu. Policijas pārstāvis sacīja, ka neatliekamās palīdzības dienesti ir “aplenkuši” protestētājus, lai novērstu iespējamos traucējumus. Protests notika pašreizējo politisko tieksmju kontekstā, jo federālā valdība vēlējās tajā pašā dienā pieņemt lēmumus par jaunu militāro dienestu, kas vēl vairāk pastiprināja protestētājus. Ēkā, kurā viņi demonstrēja, notiek Bundesvēra centrālā personāla plānošanas koordinācija, kas arī būtu atbildīga par darbā iekārtošanu, ja tiktu atjaunots obligātais militārais dienests.

Debates par bruņojumu Vācijā

Diskusija par obligāto militāro dienestu Vācijā ir ieguvusi jaunu impulsu kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gada februārī. Uz šī fona federālais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņoja par jaunu militārā dienesta modeli 2024. gadā. Sabiedrība ir plosīta starp tieksmi pēc spēcīga Bundesvēra un politisko prioritāšu kritiku, kas arvien vairāk ir vērsta uz pārbruņošanu un militāro spēku. Pretkara alianse uzskata, ka plānotais aizsardzības budžeta palielinājums līdz aptuveni 5% no iekšzemes kopprodukta turpinās satraucošu attīstību. Īpaši nākamajā sestdienā, 2025. gada 30. augustā, Ķelnē Heumarkt centrā būs liela uzmanība ieroču industrijai - finansiāli kā tēma tiks aplūkota ne tikai pārbruņošanās, bet arī militarizācija.

NATO samitā tika nolemts, ka gandrīz puse no federālā budžeta ir jāatvēl bruņojumam un militārajām struktūrām. Tas nozīmē, ka varētu ciest tādas sociālās jomas kā veselības aprūpe, bērnu aprūpe un pašvaldību funkcijas. Daudzi cilvēki pauž bažas par īres maksas pieaugumu, garākām darba stundām un darba vietu samazināšanu. Politisko lēmumu pieņēmēji, tostarp kanclers Mercs, aicina Vāciju uzņemties militāras līdera lomu Eiropā. Taču kritika pieaug: balsis par mieru un protesti pret pieaugošo militarizāciju bieži tiek diskreditēti.

Iesaukšanas pagātne

Iesaukumam Vācijā ir vētraina vēsture. Tas tika ieviests Prūsijā 1813. gadā un piedzīvoja daudzus pagrieziena punktus, tostarp Versaļas līgumu pēc Pirmā pasaules kara un nacistu režīma atkārtotu ieviešanu 1935. gadā. Federatīvajā Republikā iesaukšana tika ieviesta 1956. gadā kā daļa no demokrātiski kontrolētas sistēmas, līdz to atstādināja Karl-Theodors in zu Gutenberg. karaspēka skaits samazinājās līdz 185 000, un attiecības starp sabiedrību un Bundesvēru kļuva vājākas.

Pašreizējās debates ir sarežģītas. Jaunu militāro dienestu kā brīvprātīgu, bet obligātu sagatavotu dienestu paredzēts īstenot no 2025.gada, kā to plānojusi federālā valdība. Vīriešiem ir jāaizpilda anketa, savukārt sievietes var veikt brīvprātīgo darbu. Neskatoties uz to, ka SPD jaunajam modelim ir apstiprinājis, lielas bažas rada pilsoņi, kuriem ir ilgstošas ​​šaubas par Bundesvēra godīgumu militārajā dienestā un tā apmācību kompetenci.

Ņemot vērā visus šos apsvērumus, iesaukšana ir izšķirīgā pagrieziena punktā. Brīvprātības un iespējamās atgriešanās pie obligātajiem pienākumiem kombinācija varētu palielināt sociālo spriedzi. Spiediens uz federālo valdību turpina pieaugt, jo ir jāpārvar gan ekonomiskās, gan loģistikas problēmas.

Protesti un diskusijas skaidri parāda, ka sabiedrība saskaras ar izaicinājumu atrast līdzsvaru starp drošību un sociālajām vērtībām. Pat ja militarizācijas plāni šķiet neatgriezeniski, pilsoņu pretestību nevajadzētu novērtēt par zemu.