Ķelnes finanšu krīze: 294 miljonu eiro zaudējumi un steidzama rīcība!

Ķelnes finanšu krīze: 294 miljonu eiro zaudējumi un steidzama rīcība!

Rūgts trieciens Ķelnes pilsētai: 2024. gadā pilsētas administrācijai bija jāsamierinās ar aptuveni 294 miljonu eiro deficītu. Skaļi ksta.de Šis deficīts ir nedaudz lielāks nekā sākotnēji plānotie 286 miljoni eiro un ir satraucoša tendence. Neskatoties uz papildu ienākumiem 500 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, skaitļi pasvītro pašvaldības finansiālās problēmas.

Kasieris Dērte Dīmerts skaidroja, ka faktiskais mīnuss bija par 2,8 procentiem virs plānotā, un raksturoja to kā stabilas ekonomiskās aktivitātes pazīmi. Tomēr realitāte prasa kritisku skatījumu uz Ķelnes finansiālo situāciju. Mēre Henriete Rekere brīdināja par lielāko finanšu krīzi kopš Otrā pasaules kara un aicināja federālās un štatu valdības sniegt lielāku atbalstu.

Finanšu ietvara nosacījumi

2024. gadā Ķelne spēja gūt nodokļu ienākumus aptuveni 2,98 miljardu eiro apmērā, kas ir par 137,6 miljoniem eiro vairāk nekā gaidīts. Bet izdevumi veidoja 6,34 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar plānoto, nozīmē 518,3 miljonu eiro deficītu. Detalizēta analīze liecina, ka lielākās izdevumu pozīcijas ir sociālo transfertu maksājumi, personāla un piegādes izdevumi, kā arī zaudējumus nesošās klīnikas, kas rada lielu slogu budžetam ( stadt-koeln.de ).

Finanšu izaicinājumi nav jauni, kā liecina Pašvaldību finanšu pārskats 2025: Ekonomika stagnē, izdevumi svarīgās jomās nepārtraukti pieaug, un strukturālās problēmas, īpaši sociālajos tēriņos, nav atrisinātas ( bertelsmann-stiftung.de ). Inflācija ir izraisījusi ilgstošu tēriņu pieaugumu, kas pašvaldībām kļūst par būtisku slogu.

Skatiens nākotnē

Ar plānoto deficītu 399,4 miljonu eiro apmērā 2025. gadā un 443,8 miljonus eiro 2026. gadā, pazīmes liecina par Ķelnes budžeta politikas vētru. Rekers un Dīmerts ir apņēmušies veidot konstruktīvu dialogu ar augstāka līmeņa valsts iestādēm, lai ne tikai rastu īstermiņa risinājumus, bet arī rosinātu fundamentālu pašvaldību finanšu reformu. Cita starpā viņi pieprasa brīvi izmantojamas dotācijas no federālās valdības, kā arī pasākumus veco parādu regulēšanai.

Situācija turpmākajos mēnešos saglabāsies saspringta. Prognozes par pašvaldību finansiālo situāciju pārsvarā ir negatīvas, kas skar ne tikai Ķelnes pilsētu, bet daudzas pašvaldības Vācijā. Pārdomāšana ir nepieciešama, lai pilsēta spētu pildīt savus uzdevumus iedzīvotāju labā un vienlaikus nodrošināt sociālo stabilitāti.