Ķelne rada ikdienas Ķelnes brīdi kopienai un pateicībai!

Ķelne rada ikdienas Ķelnes brīdi kopienai un pateicībai!

Ķelnē ir jauna, aizraujoša ideja, kas paredzēta pilsētas dzīves bagātināšanai: ikdienas Ķelnes mirklis pulksten 11:11 11 sekundes. Šī priekšlikuma iedvesmojošā iniciatore ir Ķelnē dzimusī Annette Frier. Jūsu koncepcija, kas ir daļa no sērijas “100 idejas Ķelnei”. Ķelnes pilsētas Vēstnesis atgādina Džekija DeŠenona dziesmu “What the world needs now is love”. Tas ir par saspringtā ikdienas dzīves ritma pārtraukšanu, lai izteiktu pateicību un sazinātos vienam ar otru, līdzīgi kā tas tiek praktizēts citās kultūrās, piemēram, Bali, kur cilvēki regulāri ietur pauzes.

Svarīgs Ķelnes brīža elements ir miera sveiciens, ar kuru varētu apmainīties šo 11 sekunžu laikā. Frīrs iesaka mantru “Ave – Shalom – Insh’alaaf”. Ir dažādas īstenošanas idejas, piemēram, baznīcu zvanu zvanīšana plkst.11.11, paziņojumi KVB vilcienos vai iespēja dalībniekiem likt roku uz sirds. Pat ja ideja nav piesaistīta konkrētai vietai, tā ir pieejama visiem Ķelnes iedzīvotājiem bez maksas.

Karnevāla sākums Ķelnē

Vēl viens Ķelnes tradīciju akcents ir karnevāls, kas sagādā prieku un kopību laikā, ko raksturo krīzes. 11. novembrī Ķelnē tūkstošiem cilvēku svinēja jaunās karnevāla sesijas sākumu. Arī šeit sākotnēji lija lietus, bet labais garastāvoklis palika nerimts. Daudzi dalībnieki bija tērpušies izdomas bagātos grupu tērpos, tostarp flamingos, nārās un pat miera baložus. Īpaši ievērojams bija Hoppedits no Diseldorfas, kurš iznira no sinepju mucas Trampa parūkā. Lai gan sākotnēji tērpi bija paslēpti zem lietus apmetņiem, pēcpusdienā iznāca saule un radīja lielisku ballītes atmosfēru.

Ķelnes karnevālam ir sena vēsture, kas aizsākās 1822. gadā, kad daži izglītoti vīrieši vēlējās atdzīvināt senos tautas svētkus. Tas noveda pie Lielās karnevāla biedrības dibināšanas 1823. gadā. Tādi iniciatori kā Ferdinands Francs Valrafs un Matiass Džozefs de Noels sniedza izšķirošu ieguldījumu karnevāla organizēšanā un noformējumā. Pirmais Rožu pirmdienas gājiens Ķelnē notika 1823. gada 10. februārī un bija īsts notikums ar devīzi “Uzkāpšana karnevāla varoņa tronī”. Kopš tā laika Ķelnes karnevāls ir attīstījies par nozīmīgu tradīciju, kas pulcē cilvēkus no dažādām dzīves jomām.

Ķelnes kultūra mainās

Neatkarīgi no tā, vai runa ir par tradicionālo karnevālu vai jaunām idejām, piemēram, Ķelnes brīdi, viena lieta paliek nemainīga: Ķelnes iedzīvotāju saliedētība un prieks. Lai gan pēdējos gados daudzus cilvēkus ir noslogojušas krīzes un izaicinājumi, iezīmējas skaidra tendence: kopienas gars kļūst spēcīgāks, un inovatīvas idejas pilsētas dzīves uzlabošanai tiek uzņemtas ļoti labi. Galu galā Ķelnei ir labas prasmes turēties kopā pat grūtos laikos un izmantot katru situāciju pēc iespējas labāk.