Agresīva ubagošana Ķelnē: saasinās politiskās debates!

Agresīva ubagošana Ķelnē: saasinās politiskās debates!

Ķelnē šobrīd intensīvi tiek apspriesta tēma par bezpajumtniecību un agresīvu ubagošanu. Pēdējā laikā pilsētā manāmi pieaudzis bezpajumtnieku un smagi iereibušu cilvēku skaits uz ielām. Tas ne tikai rada satraucošu ainu, bet arī rada fundamentālus jautājumus par sociālajām problēmām mūsu sabiedrībā. Kā mēs, Ķelnes iedzīvotāji, tiekam galā ar šiem izaicinājumiem? Šis jautājums aktualizējis dažādas partijas un pilsoņu iniciatīvas, kuras visas piedāvā savus risinājumus.

AfD mēra amata kandidāts Matiass Bušgess formulējis skaidras prasības attiecībā uz agresīvu ubagošanu. Viņš ziņo par cilvēkiem, kuri KVB vilcienos vai ielu stūros prasa naudu un kļūst nepamatoti uzmācīgi. Bušgess iestājas par Darmštates modeļa ieviešanu Ķelnē, kas cita starpā ietver aizliegumu aktīvi ubagot un aizliegumu tieši uzrunāt garāmgājējus. Viņa mērķis ir pasargāt Ķelnes iedzīvotājus no uzmākšanās un pārskatīt ielu muzikantu noteikumus, jo pašreizējo 30 minūšu regulējumu viņš uzskata par nepamatotu. Saskaņā ar express.de KVB informētības palielināšanai vajadzētu palīdzēt kontrolēt problēmu.

Ekstrēma problēma pilsētā

Taču Ķelnes problēmas pārsniedz agresīvu ubagošanu. Rajona mērs Andreass Hupke no Zaļās partijas runā par bezpajumtniecības “ārkārtējām pārmērībām”, kas ne tikai rada spriedzi ielās, bet arī sociālajā mijiedarbībā. Viņš aicina uz apaļo galdu, pie kura ekspertiem un atbildīgajiem būtu jāizstrādā risinājumi. Pilsētā jau tagad ir pieejamas plašas palīdzības iespējas ar dažādiem bezpajumtnieku kontaktpunktiem, tostarp narkotiku lietošanas kabinetiem veselības atbalstam. Tomēr pieprasījums pēc palīdzības ir liels, savukārt daudzi cietušie nedzīvo atbilstošā miteklī vai nevēlas izmantot pakalpojumus atkarības problēmu dēļ, jo rundschau-online.de.

Pārsteidzoši, daudzi bezpajumtnieki dienas laikā tiek atrasti noslogotās vietās, kur viņi strādā, vācot pudeles vai tieši ubagojot. Saskaņā ar aplēsēm Vācijā bez pajumtes ir aptuveni 532 000 cilvēku, tostarp aptuveni 47 300 ir neiedomājami bez pajumtes. Galvenais mājokļu zaudēšanas iemesls ir pieaugošās īres maksas un īres parādi, kas ir īpaši dramatiski lielajās pilsētās, piemēram, Ķelnē. Situāciju pasliktina fakts, ka sociālo mājokļu piedāvājumu skaits ir strauji samazinājies, ko dokumentē Statista.

Sociālais spiediens un bailes

Vēl viens iejaukšanās diskusijā ir žilbinoši aprakstītais slogs iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri vairākkārt norāda, ka agresīva ubagošana liedz daudziem apmeklēt noteiktas vietas. Papildu satraukumu izraisījis incidents, kurā pie kinoteātra nomira bezpajumtnieks. Eigelšteinas iedzīvotāju apvienība aicina uz labāku koordināciju un bezpajumtniecības projektu vadītāju, lai palīdzētu cietušajiem, savukārt Aneta Polstere no pilsētas mārketinga pauž bažas, ka tūristi un uzņēmēji varētu pagriezt pilsētai muguru, ja situācija neuzlabosies.

Šī sociālo vajadzību un ekonomiskā spiediena dinamika liecina, ka ir jārīkojas. Ķelnes iedzīvotāji un politiķi tiek aicināti sadarboties, lai panāktu labāku līdzāspastāvēšanu. Šķiet, ka steidzami nepieciešama vispārēja koncepcija, lai izlēmīgi risinātu bezpajumtniecības un agresīvas ubagošanas problēmas un rastu humānu risinājumu, kurā ņemtas vērā gan iedzīvotāju, gan bezpajumtnieku vajadzības.