Katrs trešais eiro no pašvaldībām tiek novirzīts sociālajai un jauniešu labklājībai!

Katrs trešais eiro no pašvaldībām tiek novirzīts sociālajai un jauniešu labklājībai!

Pašreizējie skaitļi runā paši par sevi: Vācijas pilsētas un pašvaldības iegulda vairāk nekā trešdaļu sava budžeta sociālajos jautājumos un jaunatnes attīstībā. Šī attīstība ir īpaši iespaidīga Vācijas Ekonomikas institūta (IW Cologne) pētījumā, kas liecina, ka izdevumi šajā jomā kopš 1992. gada ir pieauguši par milzīgiem 50%. Īpaši jāatzīmē sociālās palīdzības un bērnu aprūpes pieaugums, kas vairs nav tikai mazsvarīgs pašvaldību budžeta aspekts, bet drīzāk ir galvenie uzdevumi. Ķelnes radio ziņo, ka tas ir ne tikai izaicinājums, bet arī nepieciešamība mūsdienu pašvaldībām.

Pēdējo 30 gadu laikā pašvaldību izdevumu sastāvs ir būtiski mainījies. Kamēr citās jomās, piemēram, ceļu būvniecībā vai notekūdeņu un atkritumu apglabāšanā, samazinās, sociālie izdevumi ir kļuvuši nozīmīgāki. Šīs izmaiņas bieži vien ir politisku lēmumu rezultāts štata un federālā līmenī. Lielu daļu pašvaldību izdevumu nosaka tādi tiesību akti kā SGB II (pamata drošība), SGB VIII (bērnu un jauniešu labklājība) un SGB XII (sociālā palīdzība), kas tieši ietekmē pašvaldību finansiālo stāvokli. Šie likumi veido pamatu pašvaldību sociālajiem izdevumiem, kas ietver dažādus aspektus, piemēram, naudas pabalstus, infrastruktūru un pakalpojumus, un tagad tiem ir pastāvīga vieta budžetā.

Ieskats finanšu izaicinājumos

Nav pārsteigums, ka lielie sociālie izdevumi daudzās pilsētās un pašvaldībās rada fiskālās problēmas. Īpaši izteikts šis izaicinājums ir finansiāli vājākās pašvaldībās. Saskaņā ar visaptverošu analīzi bruto izdevumi jaunatnes un sociālajām lietām visā valstī nepārtraukti pieaug, un arī Federālās pilsoniskās izglītības aģentūras rezultāti liecina par sociālās apdrošināšanas izdevumu dramatisku pieaugumu. 2017. gadā tie bija aptuveni 788 miljardu eiro apmērā, kas veidoja 57,2% no valsts budžeta izdevumiem. Bpb uzsver, ka īpaši sociālajai drošībai, kas aizņēma 621 miljardu eiro, šajā struktūrā ir galvenā loma.

Šai attīstībai varētu būt tālejošas sekas uz pašvaldību finansēm. Tāpēc daudzi uzskata, ka pašreizējais diskurss par federālās valdības sloga atvieglošanu pašvaldībām ir steidzami nepieciešams. Lai gan prasība pēc finansiālas kompensācijas starp federālajām un vietējām pašvaldībām ir sadalīta starp partijām, konkrētā rīcības nepieciešamība bieži paliek otrajā plānā. Līdz šim nav vienotas pieejas, kā nodrošināt pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus, lai segtu sociālo slogu. Aplūkojot reģionālās atšķirības, redzams, ka, piemēram, Ziemeļreinā-Vestfālenē un Hesenē pašvaldības sedz lielāko sociālo izdevumu daļu - 85%, bet Tīringenē ir viszemākā daļa - 38%. Wikipedia padara šīs atšķirības skaidras.

Rezumējot, pašvaldību sociālie izdevumi nav tikai budžeta jautājums, bet arī sociālo prioritāšu un izaicinājumu izklāsts, ar ko saskaras pilsētas un kopienas. Pētījumi liecina, ka šīm investīcijām ir spēcīga sociāla nozīme, un tajā pašā laikā tas parāda nepieciešamību rast nepieciešamo atvieglojumu pašvaldībām. Spēcīga zīme laikos, kad sociālā integrācija un bērnu aprūpe ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.