Ķelne deg: pretkara gājiens saasinās – desmitiem ievainoto!

Ķelne deg: pretkara gājiens saasinās – desmitiem ievainoto!

2025. gada 30. augustā Ķelnē notika masveida pretkara demonstrācija, kurā līdz 3000 cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret karu un iesaukšanu. Gājiens, kas sākotnēji bija mierīgs, vakarā beidzās ar vardarbīgām sadursmēm starp demonstrantiem un policiju. Pēc dalībnieku teiktā, policija ielenkusi cilvēkus, kā rezultātā guvuši 40 līdz 60 ievainojumus, kuriem nosūtīta medicīniskā palīdzība, taču viņiem neļāva doties uz slimnīcu. Tomēr policija apgalvoja, ka demonstranti bija uzbrukuši policistiem; Pašreizējā informācija par ievainotajiem demonstrantiem nebija pieejama. Policija izvietoja lielu kontingentu, lai pavadītu demonstrāciju, savukārt dalībniekiem tika lūgts noņemt masku.

Daži no protestētājiem nesa uzkrītošus reklāmkarogus ar tādiem paziņojumiem kā “Mēs nemirstam jūsu karos” un “Nē iesaukšanai”. Demonstrācija nepārprotami bija vērsta pret pieaugošo Vācijas militarizāciju un aicināja demilitarizēt valsti. Saskaņā ar WDR policija apturēja gājienu Heumarkt, jo daudzi dalībnieki ieradās ar karogu matiem un nūjām, kas pārkāpa prasības.

Piesardzīga brīvība vai represijas?

Pastāvīgie konflikti ap pulcēšanās brīvību rada arī jautājumus, kas pārsniedz Ķelnes demonstrāciju. Saskaņā ar Amnesty International teikto, Vācija pirmo reizi tiek identificēta kā valsts, kurā arvien vairāk tiek ierobežotas tiesības uz pulcēšanās brīvību. Organizācija novēro pieaugošu tendenci kriminalizēt protestus kā draudus sabiedriskajai drošībai, kas apgrūtina pilsoņu pamattiesību uz pulcēšanās brīvību īstenošanu.

Amnesty vārda un pulcēšanās brīvības eksperte Paula Cimmermane pauda bažas par represīvo likumdošanu un profilaktiskās aizturēšanas izmantošanu, kas dažkārt tiek izmantota pret klimata aktīvistiem. Pēdējos gados dažādās pilsētās ir palielinājusies protestu kriminalizācija. Piemēram, Berlīnē visas demonstrācijas saistībā ar Nakbas atceres dienu 2023. gada maijā tika aizliegtas ar argumentu, ka tās varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību.

Ķelnes strīdi ir tikai viens piemērs plašākai tendencei, kas skar arī citus Vācijas reģionus. Pirms īstās demonstrācijas bija pulcējušās dažādas iniciatīvas, tostarp no miera un palestīniešiem labvēlīgām grupām, kas norādīja uz absolūti nepieciešamo draudzību starp tautām, īpaši starp Vāciju un Krieviju. Tika kritizēta ne tikai Vācijas militarizācija, bet arī aicināts nepārprotami noraidīt iesaukšanas likumu.

Ķelnes demonstrācijas gaita un eskalējošie konflikti vēlreiz parāda, cik svarīgi ir iestāties par savu pārliecību - un vienlaikus veicināt atvērtu dialogu, kas respektē dažādību un saglabā pulcēšanās brīvību Vācijā.