Ķelne avārijas stāvoklī: lielākā evakuācija kopš 1945. gada!

Ķelne avārijas stāvoklī: lielākā evakuācija kopš 1945. gada!

Trešdienas vakarā Ķelne piedzīvoja ievērības cienīgu situāciju, kad pilsētā notika lielākā evakuācijas operācija kopš 1945.gada. Iemesls tam bija trīs amerikāņu aviācijas bumbas no Otrā pasaules kara, kuras nācās neitralizēt. Apmēram 20 000 cilvēku nācās pamest savas mājas, jo pilsētas centrs bija slēgts plašā teritorijā un gan vilcienu, gan automašīnu satiksme brīžiem pilnībā apstājās. Evakuācija tika uzsākta no rīta ar zvanu zvanīšanu un ceļu slēgšanu, īpašu uzmanību pievēršot drošības nodrošināšanai pansionātos un Eduarda slimnīcā.

Liela nozīme bija to bumbu atšķaidīšanai, kuras Ķelnē bija nokļuvušas bombardēšanas kampaņas laikā pret Trešo reihu. Valstī, kurai bija jācīnās ar Otrā pasaules kara sekām un daudzajiem zaudējumiem, nesprāgušo bumbu neitralizācija ir regulārs, bet vienmēr bīstams darbs. Bombardēšanas kampaņa ne tikai izraisīja milzīgus postījumus - tika iznīcināti vairāk nekā 70% Ķelnes māju -, bet arī izraisīja daudzas cilvēku dzīvības. Uzlidojumos Vācijai gāja bojā vismaz pusmiljons civiliedzīvotāju, no kurām īpaši cieta Ķelne, un tika reģistrēti 176 600 iznīcināti mājokļi.

Droša atgriešanās Ķelnē

Lai gan evakuācija bija loģistikas izaicinājums, visa operācija noritēja bez būtiskiem starpgadījumiem. Bumbas neitralizēšanas laikā Hohenzollerna tilts tika slēgts un Ķelnes Messe/Deutz dzelzceļa stacija atradās aizliegtajā zonā, kā rezultātā tālsatiksme tika novirzīta. No plkst. 19:30 slēgšanas tika atceltas un vilcieni ripoja atpakaļ pāri tiltam. Tūkstošiem Ķelnes iedzīvotāju vakarā varēja atgriezties savās mājās un tādējādi sajust atvieglojumu, atstājot savu drošo apkārtni uz dienu.

Neraugoties uz lielajām organizatoriskajām pūlēm, bija viens incidents, kas neatliekamās palīdzības dienestiem sagādāja papildu izaicinājumus: kāda persona atteicās pamest savu dzīvokli. Sabiedriskās kārtības dienestam bija jāiejaucas, lai garantētu visu iesaistīto drošību. Lai gan šādi atteikumi ir reti, izņēmuma situācijās tos var novērot atkal un atkal.

Nepieciešams, bet apgrūtinošs mantojums

Šodienas notikumi met ēnu uz Otrā pasaules kara šausmām, kas izpostīja Eiropu no 1939. līdz 1945. gadam. Kamēr gaisa uzlidojumi daudzas pilsētas un ciematus sagrāva drupās, Ķelne bija tikai viena no daudzajām pilsētām, kas cieta no postošajiem bombardēšanas uzbrukumiem. Tika bombardēti stratēģiskie mērķi, un civiliedzīvotāju upuru skaits bija šokējoši liels.

"Bumbu sprādziens Vācijā atstāja vairāk nekā miljardu tonnu akmeņu un gruvešu," ziņoja vēsturnieks [Welt], skaidri norādot, ka tika bombardētas vairāk nekā 1000 pilsētas un 161 pašvaldība. Ķelne ar tās izpostīto infrastruktūru un daudzajām cilvēku traģēdijām nav viena šajā deficīta ekonomikā.

Šādi vēsturiski apstākļi liek saprast, ka samierināšanās ar pagātni ir ne tikai vēstures grāmatas nodaļa, bet arī ietekmē mūs tagadnē. Neskatoties uz visiem izaicinājumiem, Ķelne joprojām ir dinamiska pilsēta ar izcilu noturību un spēju pastāvīgi stāties pretī pagātnes spokiem.

Laikā, kad vēsturiskā apziņa un laikmetīgā liecība ir tik svarīga, kļūst skaidrs, ka tādi pasākumi kā bumbas atsvaidzināšana ir ne tikai tehniska nepieciešamība, bet arī aicinājums mums visiem nepazaudēt vēsturi un tās mācības. Nē atskaites par notikumiem laikā Spogulis sniedz papildu pamatinformāciju. Ir arī atskats uz postošo bombardēšanas karu Vācijā Pasaule lasītājiem piedāvāt visaptverošu priekšstatu par tolaik notikušo postījumu.