Ķelne nelaimē: Maurīcijas baznīca kļūst par narkotiku elli – iedzīvotāji ceļ trauksmi!

Ķelne nelaimē: Maurīcijas baznīca kļūst par narkotiku elli – iedzīvotāji ceļ trauksmi!

Ķelnē iedzīvotāju bažas ir lielas, īpaši, ja runa ir par sabiedriskās kārtības un drošības straujo pasliktināšanos. “Kölner Stadt-Anzeiger” veiktā aptauja atklāja, ka daudzi Ķelnes iedzīvotāji ir neapmierināti ar mēres Henrietes Rekeres darbu. Lasītājs Pīters H. īpaši spilgti apraksta neveiksmīgos apstākļus ap Maurīcijas baznīcu netālu no Neimarktas. Tur esošais pagasts cīnās ne tikai ar ēkas nolietošanos, bet arī ar ievērojamu narkotiku lietošanas pieaugumu un ar to saistītajiem atkritumiem, fekālijām un zāļu atliekām, kas ikdienā piesārņo apkārtni. "Sabiedriskās kārtības birojs nevar to vienkārši ignorēt," saka Pīters H., kritizējot varas iestāžu neiejaukšanos. Tomēr šķiet, ka problēmas nav izolētas, bet gan daļa no lielākas problēmas, kas skar visu pilsētu.

Kādi ir šīs aktuālās problēmas cēloņi? Pati mērs runā par "pieaugošu nolaidību" pilsētā un intervijā sūdzas par izaicinājumiem, ko īpaši rada vakances sabiedriskās kārtības birojā. Neskatoties uz pozitīvajiem aspektiem, piemēram, digitalizāciju un veiksmīgu Koronas krīzes pārvarēšanu, Rekers atzīst, ka sabiedriskā drošība ir apdraudēta. Notiek arī politiskas diskusijas par pareizo stratēģiju, kā rīkoties ar bezpajumtniekiem un narkomāniem. Kamēr dažas pilsētas mēģina izstumt šo grupu no pilsētas centra, Ķelne izmanto citu pieeju, kas nav bez strīdiem.

Aicinājums uz pārmaiņām

Henriete Rekere turpmākajās vēlēšanās vairs nekandidēs. Pēc desmit amatā pavadītiem gadiem viņa liek noprast, ka piemērota pēcteča meklēšana joprojām turpinās. Kopumā vēlēšanas notiks 14. septembrī. Rekers, kurš tika nopietni ievainots labējo ekstrēmistu uzbrukumā pirmās vēlēšanu kampaņas laikā 2015. gadā, norāda uz Ķelnes dažādību, ko raksturo 180 tautas un 130 reliģiskās kopienas. Viņas kolēģi politiķi, tostarp CDU padomes grupa, atbalsta viņas aicinājumu izlēmīgāk cīnīties pret pilsētas narkotiku ainām.

Taču savu viedokli izsaka ne tikai viņas kritiķi. Berivans Aymazs no Zaļajiem arī atzīst problēmu, taču iestājas par sociāliem pasākumiem problēmu risināšanai. Viņuprāt, ir vajadzīga lielāka apņemšanās, nevis sūdzas par ierobežotām rīcības iespējām. Pati Rekere stāstīja, ka bieži saskaras ar atbildību par defektiem, par kuriem viņa nav atbildīga. Pilsētā, kuru raksturo rezignācija un vilšanās, rodas jautājums, vai ar politiskajiem priekšlikumiem pietiek, lai apturētu postu.

Aicinājums uz darbību

Tā kā Ķelnē turpina virmot diskusijas par narkotiku lietošanas vietām un sabiedrisko drošību, nepieciešamība iejaukties uz vietas kļūst arvien aktuālāka. "Ir pienācis laiks atrast drosmi un rīkoties," savā aicinājumā pilsoņiem ziņot par Ķelnes netaisnību uzsver Pīters H. Vai varbūt ir pienācis laiks ne tikai politiķiem, bet arī pašiem Ķelnes iedzīvotājiem iestāties un kopīgi aģitēt par labāku pilsētu?

Šīs bažu, politiskā spiediena un iedzīvotāju iesaistīšanās dinamikas rezultāti būs izšķiroši turpmākajos mēnešos. Nākamās darbības ir rūpīgi jāapsver un nekavējoties jāīsteno, lai atbrīvotu Ķelni no narkotiku elles.