Schalke jaunais lauva izpakās: Grünvaldes stadiona nākotne ir apdraudēta!
Markus Gotzi, sevi apliecinošs Schalke spēlētājs, apspriež TSV 1860 Minhenes Grünwalder stadiona izaicinājumus un nākotni.

Schalke jaunais lauva izpakās: Grünvaldes stadiona nākotne ir apdraudēta!
TSV 1860 Minhene izraisa karstas diskusijas, kas sniedzas daudz tālāk par pašu fanu rindām. Tas ir īpaši skaidri redzams Markusa Gotzi, paša Schalke spēlētāja un žurnālista, ieskatu saturošajā komentārā. Gelzenkirhenē dzimušais vīrietis rakstīja par savu pieredzi ar Minhenes klubu 1860, kas kļuva par viņa otro klubu. Kaimiņa atbalstīts, Gotzi atrada piekļuvi Lions fanu kopienai un piedzīvoja daudzas mājas spēles, sākotnēji neuzvarot. Bet viņš vienmēr ar lepnumu valkāja savu Schalke kreklu, ko parasti sirsnīgi komentēja 1860. gada fani. Gotzi pārliecinoši salīdzina Grünwalder stadionu ar tādiem slaveniem stadioniem kā Londonas Chelsea un West Ham, kas uzsver viņa saistību ar norises vietu.
Grīnvaldera stadiona nākotne šobrīd ir daudzos prātos. Diskusija par jaunbūvi rit pilnā sparā, savukārt atbilstošs projekts paplašināšanai par 3500 vietām par 100 miljoniem eiro tiek vērtēts kā nepietiekams. Aptaujā, kurā piedalījās 9500 līdzjutēju, divas trešdaļas nobalsoja par jaunu ēku zaļā lauka vietā, kas ilustrē vēlmi pēc modernāka stadiona. Pilnīga pretstatā tam ir nostalģiskas balsis, kas pieķeras tradicionālā Grīnvaldes stadiona vēsturei. Tomēr Gotzi apzinās iespēju palielināt ieņēmumus no biļetēm, pat ja ultras tas neapmierina.
Atmosfēra ap jauno ēku
Stadiona situāciju komentē ne tikai līdzjutēji. Olivers Muellers, bijušais TSV 1860 Munich rīkotājdirektors, nesen pasūtīja “ietekmes pētījumu”, kuram iztērēja 86 000 eiro. Procesā, kas saistīts ar viņa atbrīvošanu no amata, šī summa kļuva publiski pieejama un izraisīja dalītas domas par šādu izdevumu nepieciešamību. Paliek šaubas, vai pētījums patiešām var sniegt jaunu ieskatu stadiona situācijā, vai tas attaisnos atbildīgo un līdzjutēju cerības. Turklāt pretēji investora Hasana Ismaika vēlmei Muleru amatā iecēla Roberta Reizingera vadītā izpildkomiteja saskaņā ar 50+1 noteikumu, kas sarežģīto situāciju vēl vairāk saasina.
Skatoties aiz Minhenes robežām, redzams, ka tendence ir moderniem, daudzfunkcionāliem stadioniem, piemēram, Berlīnes Olimpiskā stadiona atjaunošana 2006. gada Pasaules kausa izcīņai. Šādas iespējas tiešā veidā konkurē ar vēlmi pēc tradicionālajiem futbola stadioniem, kas bieži vien nodrošina labāku atmosfēru. Citu klubu, piemēram, Union Berlin, pieredze, kas spēlē stadionā ar pārsvarā stāvošām sēdvietām, parāda, cik svarīga līdzjutējiem ir atmosfēra un identitāte. Var redzēt, ka stadioni ir kas vairāk nekā tikai sporta vietas – tie ir daļa no apkārtnes kultūras dzīves.
Diskusija par 1860 Minhenes stadiona paplašināšanu parāda, cik sarežģītas ir vajadzības. Lai gan nostalģija un tradīcijas ir stingri iesakņojušās, darba kārtībā ir ekonomiski apsvērumi un jaunas ēkas potenciāls. Tāpēc daudziem līdzjutējiem ir svarīgi izsvērt vecās vērtības un mūsdienu futbola darbības prasības.
Viedokļi tribīnēs un birojos dalās, taču viens ir skaidrs: TSV 1860 Munich nākotne attiecībā uz tā stadionu joprojām ir aizraujošs jautājums, uz kuru joprojām ir jāatbild daudz.