Obligātā militārā dienesta atgriešana? NRW modernizē un modernizē kazarmas!

Obligātā militārā dienesta atgriešana? NRW modernizē un modernizē kazarmas!

Drošības politikas situācija Eiropā pēdējos gados ir būtiski mainījusies, un diskusijas par iespējamu atgriešanos obligātajā militārajā dienestā Vācijā uzņem apgriezienus. Kopš obligātā militārā dienesta pārtraukšanas 2011. gadā Bundesvērs ir ievērojami novājināts, kas tagad kļūst redzams: saskaņā ar pašreizējām ziņām līdz 2025. gadam pietrūks aptuveni 20 000 karavīru, savukārt bruņotie spēki var uzņemt tikai 5000 militārpersonu gadā. Lai apmierinātu šo vajadzību, federālais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (SPD) nopietni apsver iespēju atjaunot obligāto militāro dienestu. Bundesvērs un Federālais izlūkošanas dienests to uzskata par atbildi uz draudiem no Krievijas, kas tuvākajā laikā riskē uzsākt konvencionālu karu pret NATO valstīm. Gaisā klīst runas par atgriešanos obligātajā militārajā dienestā un karstas diskusijas par to, kādas varētu izskatīties nākotnes militārās struktūras un vai obligātajā militārajā dienestā būtu jāiekļauj arī sievietes.

Ziemeļreinā-Vestfālenē (NRW) jau ir pieejamas vairākas kazarmas, kurās izmitināt jauniesaucamos. Tas cita starpā ietver slaveno gaisa spēku kazarmu Ķelnē, kas ir daļa no lielāka Bundesvēra modernizācijas un, ja nepieciešams, pārbūves plāna. Citviet vecās kazarmas ir jāaktivizē vai pat jāpārbūvē, kas ir būtiski Vācijas aizsardzības spēju nākotnei. Kopumā NRW Bundesvērā iegulda vairāk naudas, un būvniecības apjoms pēdējā laikā ir pieaudzis par gandrīz 40 miljoniem eiro līdz 222 miljoniem eiro. Investīcijas tiek veiktas arī infrastruktūrā, piemēram, Glückauf kazarmās Unnā, kur tiek uzbūvētas vairāk nekā 600 modernas izmitināšanas telpas karavīriem.

Iesaukšanas realitāte un izaicinājumi

Neskatoties uz diskusiju par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, daudzās jomās joprojām pastāv problēmas. Papildus nepieciešamībai atjaunot personālu un struktūras īstenošanai, tādi eksperti kā jaunais bruņoto spēku komisārs Henings Otte (CDU) norāda, ka Bundesvērs tagad nav aprīkots obligātajam militārajam dienestam. Militārās nomaiņas biroji tika likvidēti un daudzas kazarmas tika pārdotas, kas varēja apgrūtināt visaptverošas atgriešanās pie iesaukšanas īstenošanu. Pat pašu iesaukšanu varēja atjaunot tikai miera laikā ar vienkāršu balsu vairākumu parlamentā. Viena iespēja varētu būt zviedru modeļu veidošanas koncepcijām līdzīgs modelis. Zviedrijā vīriešiem ir jāreģistrējas, un daļa no gada grupas tiek uzaicināta uz pulcēšanos, lai gan sievietes var piedalīties arī brīvprātīgi.

Turklāt tiek apspriesta koncepcija, kurā militārā dienesta pretendenti būs labāk atalgoti. Topošie karavīri “Jaunajā militārajā dienestā” saņem “Pagaidu karavīra” (SaZ) statusu, kas viņiem piedāvā pievilcīgus finansiālos nosacījumus. Šie pasākumi ir paredzēti, lai palīdzētu novērst personāla trūkumus Bundesvērā, lai sasniegtu NATO mērķus.

Starptautiskie salīdzinājumi

Paralēli notikumiem Vācijā, citas valstis parāda, ka iesaukšanai joprojām var būt nozīmīga loma militārajā stratēģijā. Piemēram, kamēr Francija un Lielbritānija jau sen ir atcēlušas iesaukšanu un paļaujas uz profesionālām armijām, Polija būtiski pārbruņojas, vienlaikus atceļot iesaukšanu. Lietuva un Latvija tos pat ir no jauna ieviesušas. Tomēr Somijā iesaukšana ir daļa no militārās kultūras, un vīriešiem tas ir pienākums, bet sievietes var piedalīties brīvprātīgi. Šādi starptautiski piemēri skaidri parāda, ka diskusija par obligāto militāro dienestu ir aktuāla daudzās Eiropas valstīs un var iekustināt strupceļā nonākušās struktūras.

Atklāts paliek jautājums, vai un kad Vācija veiks nepieciešamos soļus, lai atjaunotu obligāto militāro dienestu. Drošības politikas situācija liek risināt šo jautājumu, savukārt jaunieši Bundesvērā un sabiedrībā gaida, kā veidosies viņu nākotne.