Rīcības diena Valsts parlaments nosaka skolu: jaunieši piedzīvo demokrātiju tuvplānā

Rīcības diena Valsts parlaments nosaka skolu: jaunieši piedzīvo demokrātiju tuvplānā

Šodien, 2025. gada 11. jūnijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes štata parlamenta darba kārtībā ir rīcības diena “Valsts parlaments nosaka skolu”. Šis lieliskais projekts tiek īstenots kopš 2018. gada, un tā mērķis ir aizraut jauniešus par politiskiem jautājumiem un mācīt viņiem demokrātijas nozīmi. Pēdējos gados vairāk nekā 17 000 skolēnu ir piedalījušies interaktīvās skolas vizītēs, sniedzot viņiem autentisku ieskatu Parlamenta darbā. Rīcības dienu ideju iedzīvināja Valsts parlamenta prezidents Andrē Kupers.

Šogad tiek aicinātas 13 skolas no dažādām pilsētām, tostarp pārsteidzoši talanti, piemēram, Ķelnes-Holveides vispārizglītojošā skola, Erich-Kästner-Gymnasium un Hölderlin-Gymnasium no Ķelnes-Mīlheimas. Šīs skolas intensīvi sadarbojas ar citām Ziemeļreinas-Vestfālenes izglītības iestādēm, lai kopīgi veicinātu demokrātijas ideju.

Ieskats parlamenta darbā

Rīcības dienās skolēni var izmantot štata parlamenta lekciju, lai izjustu īstu debašu sajūtu. Šogad aptuveni 800 jauniešu uz divām dienām ieņem Diseldorfas štata parlamentu un simulē plenārsēdi. Šīs simulācijas laikā dienaskārtībā bija pretrunīgi vērtētā diskusija par obligātajiem tērpiem skolās karnevāla laikā. Pret šādu pienākumu izteicās 9. klases skolnieks Bens Šefziks no Leihlingenas, kurš uzņemas štata parlamenta prezidenta lomu.

Šādā gadījumā Valsts parlamenta viceprezidents Rainers Šmelcers uzsvēra, cik svarīgi ir pievērst jauniešus politiskiem jautājumiem. "Politika nav domāta tikai pieaugušajiem," viņš skaidroja, norādot, ka šādai akcijai vajadzētu tuvināt tēmai arī jauniešus, kuri iepriekš nav izrādījuši interesi. Studenti arvien vairāk parāda, cik liela ir viņu apņemšanās – Fejs Kūmans no Diseldorfas ir labs piemērs tam, kā ar informāciju un diskusijām var iegūt jaunu interesi par politiskiem jautājumiem.

Politiskā izglītība kā demokrātijas stūrakmens

Pašreizējās diskusijas par politisko izglītību uzsver nepieciešamību noskaidrot demokrātiskās vērtības un samazināt ekstrēmismu. Šajā kontekstā nozīmīgs solis ir akcijas diena “Valsts parlaments nosaka skolu”. Kā centrālais punkts vairākkārt tiek apšaubīts 1976. gada Behersbahas konsenss, kas bija paredzēts politiskās izglītības pamatu veidošanai. Kritiķi pieprasa, lai politiskā izglītība kalpotu ne tikai kā preventīvs pasākums, bet arī jācenšas veicināt briedumu un sociālās pārmaiņas. Politiskās izglītības stiprināšanai ir izšķiroša nozīme, jo tā veido pilsoņus, kuri aktīvi piedalās demokrātiskajā kopienā.

Rezumējot, var teikt, ka iniciatīva “Valsts parlaments iekārto skolu” ir vērsta ne tikai uz jauniešu politisko interesi, bet arī liek pamatu dzīvai demokrātiskai kultūrai. Neatkarīgi no tā, vai stundās vai šādu aktivitāšu laikā – tie, kas zina, kas liek valsts parlamentam atzīmēties, ir labāk sagatavoti turpmākai atbildībai. Izaicinājums joprojām ir liels, taču šādi notikumi liecina, ka ir daudz jauniešu, kuriem ir labas iemaņas politikā.

Lai iegūtu plašāku informāciju par rīcības dienām un politiskās izglītības mērķiem demokrātijā, apmeklējiet Valsts parlamenta tīmekļa vietni, Tagesschau un bpb.de.