Ķelne aizstāj rotaļu laukumu – slavenība Počere pauž sašutumu!

Ķelne aizstāj rotaļu laukumu – slavenība Počere pauž sašutumu!

Šobrīd Ķelnē notiek daudz diskusiju par kādu strīdīgu projektu. Pilsētas vadība plāno aizstāt terminu "rotaļu laukums" ar "rotaļu un aktivitāšu laukumu". Tam vajadzētu notikt kā daļai no centieniem panākt iekļaušanu, piemēram, Verra Rundšau ziņots. Ķelnē ir vairāk nekā 700 rotaļu laukumu, kuru apzīmējumi būtu attiecīgi jāmaina. Taču plāns jau ir izraisījis asas diskusijas.

Pazīstamais komiķis Olivers Počers savā Instagram stāstā kritizēja priekšlikumu. Ar ironisku komentāru viņš norādīja, ka līdz ar jēdziena "rotaļu laukums" atcelšanu beidzot virsroku gūs "likums un kārtība". Raugoties uz reakcijām uz šo projektu, rodas reibonis. Mēre Henriete Rekere atzina, ka šo pārmaiņu nozīmīgums, iespējams, nav pietiekami atzīts. Tagad viņa plāno virzīt priekšlikumu domē balsošanai, lai precizētu tālākos soļus.

Iekļaušana fokusā

Termins iekļaušana nenozīmē tikai to, kas notiek rotaļu laukumos. Drīzāk tam ir arī galvenā nozīme izglītībā. Ja viņiem ir aizdomas par īpašām vajadzībām, vecākiem par to jāziņo, reģistrējot bērnus sākumskolā. Kā Ķelnes pilsēta paskaidroja, var iesniegt pieteikumu, lai izskatītu speciālā izglītības atbalsta nepieciešamību ar pamatskolas starpniecību. Ja lēmums ir pozitīvs, bērns tiks uzņemts sākumskolā ar “kopīgu mācīšanos” vai arī var tikt reģistrēts tieši speciālajā skolā.

Diskusija par iekļaušanu tiek atspoguļota arī sabiedrības līmenī. Saskaņā ar Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra Tagad ir būtiski ikvienam piedāvāt kvalitatīvu skolu neatkarīgi no viņu sociālās vai ekonomiskās izcelsmes. Izslēgšana, kā to nodarbojas speciālās skolas, tiek uzskatīta par cilvēka pamattiesību pārkāpumu. Vācija ir iesaistīta debatēs, kas pārsniedz tikai skolu sistēmu.

Iekļaušanas izaicinājumi

Iekļauts ne tikai prasa mainīt apzīmējumus Ķelnē, bet arī lielus resursus daudzās citās vietās. Finansējums izglītības sistēmā dažkārt tiek uzskatīts par pārāk zemu, kas praksē apgrūtina iekļaušanu. Valstīs ar kopīgiem skolu modeļiem ir arī pierādīts, ka ilgāks mācību laiks un lielāks ieguldījums izglītībā var nodrošināt labākus rezultātus. Vācijā, kur 2019. gadā kvalifikāciju nesasniedza vairāk nekā 6% izglītojamo, šie jautājumi ir īpaši sprādzienbīstami.

Šķiet, ka ir nepieciešams politisks risinājums, lai novērstu šos trūkumus un nostiprinātu iekļaujošas idejas izglītībā un ārpus tās. Sociālajai izcelsmei, migrācijas statusam un daudziem citiem faktoriem ir nozīme vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā. Iekļaujošai izglītībai ir arī jāapvieno cilvēki ar un bez invaliditātes, lai izveidotu kopīgas mācību un attīstības telpas.

Jāskatās, kā attīstīsies diskusija par spēļu un aktivitāšu laukumu ieviešanu Ķelnē un iekļaušanu izglītībā. Viens ir skaidrs: tēmas ir cieši saistītas un skar ne tikai pilsētu, bet arī sabiedrību kopumā.