Labējā spārna radikālā vardarbība Ķelnē: uzbrukums demonstrantiem satricina pilsētu!

Labējā spārna radikālā vardarbība Ķelnē: uzbrukums demonstrantiem satricina pilsētu!

Politiskais noskaņojums Ķelnē ir saspringts, un šķiet, ka tas nekļūst labāks. Incidents, kas notika demonstrācijas laikā pret “AfD pilsoņu dialogu” Ķelnē-Kalkā, ir saasinājusi vēsmas. Deividu, kurš bija savā pirmajā demonstrācijā, mājupceļā notrieca AfD politiķis Fēlikss Kasels, un viņam bija jādodas uz slimnīcu. Šī vardarbīgā konfrontācija ir atgādinājums par labējo ekstrēmistu vardarbības satraucošo attīstību, kas pēdējos gados ir strauji pieaugusi Vācijā. Saskaņā ar Statistika Kopumā 2024. gadā tika reģistrēti 3453 labējās vardarbības gadījumi, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar tikai 1347 gadījumiem piecus gadus iepriekš.

Heike Kleffner no VBRG pauž bažas, ka daudzi vainīgie pozitīvi atsaucas uz AfD un ka vardarbīgās darbības pret kritiski noskaņotiem pilsoņiem, kas atkārtoti nonāk ziņu virsrakstos, ir saistītas ar labējo ideoloģiju. Federālā kriminālpolicijas pārvalde norāda, ka no 1488 politiski motivētiem labējiem vardarbīgiem noziegumiem 2024.gadā daudzi PMK juridiskajā statistikā netiks fiksēti, jo rasisma motīvs nereti sākotnēji paliek neskaidrs.

Vardarbības aktu un to seku palielināšanās

Situāciju sabiedrībā sarežģī fakts, ka daudzi incidenti ir dokumentēti, bet joprojām nav atbilstoši saukti pie atbildības. Nils Veigts ziņoja par biedējošu incidentu 2024. gada AfD federālās partijas konferencē Esenē, kas arī netika fiksēts PMK labējo statistikā. Nav saprotams, ka šādi notikumi statistikā pazūd. Vēl vienam pilsonim Martinam ar piparu gāzi uzbruka AfD vietējās padomes kandidāts Roberts Hagermans, kad viņš mēģināja palīdzēt citiem. Martins guva durtas brūces, un, lai gan incidents tika klasificēts kā pārmērīga pašaizsardzība, tiesu sistēma rīkojās apšaubāmi.

Konsultāciju centri, kuriem ir jāatbalsta cietušie, nesaņem nekādu informāciju par vainīgajiem, kas ir AfD amatpersonas. Šo informācijas trūkumu var uzskatīt par daļu no lielākas problēmas tiesību sistēmā, kur skartās personas bieži uzskata, ka viņus pieviļ likuma vara. Judith Porath no VBRG rezumē: "Cilvēki nejūtas aizsargāti."

Satraucoša bilde

Statistika par Federālais kriminālpolicijas birojs skaidro, ka politiski motivēta noziedzība (PMK) ir būtiska drošības problēma Vācijā. 2024. gadā PMK tiesības palielinājās par 23,21%, kas veido gandrīz pusi no visiem reģistrētajiem gadījumiem. Kopumā tika saskaitīti 28 945 gadījumi. Šajā rādītājā naida noziegumi ir starp noziegumiem, kas ir pieauguši visvairāk, pieaugot par 50%. Daudziem no šiem noziegumiem, kuriem raksturīgs ekstrēmisms un neiecietība, ir labējā ekstrēmistiskā izcelsme, kas palielina spiedienu uz pilsonisko sabiedrību.

Tikmēr tādi aktīvisti kā Uli, Martins un Huberts turpina apņemšanos veidot atvērtu un cieņpilnu sabiedrību. Neskatoties uz visām likstām, viņi nolēmuši nepadoties un ar savu balsi un rīcību cīnīties pret labējiem. Deivids, kurš kļuva aktīvs pēc sava incidenta un nodibināja pankroka grupu, ir dzīvs piemērs tam, ka vardarbība var arī radīt dzinuli pēc pārmaiņām. Atliek cerēt, ka pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas Ķelnē un ārpus tās ir pietiekami spēcīgas, lai cīnītos pret ložņājošo vardarbību un neiecietību.

Šīs norises vēlreiz parāda, ka aktuāli jautājumi par pilsoņu drošību un aizsardzību ir šodienas dienaskārtībā. Pēdējo mēnešu notikumi ir skaidri parādījuši, ka cīņa pret politiski motivētiem vardarbības aktiem nebūt nav beigusies un sabiedrība tiek aicināta būt kopā un rādīt karogu.