Tīrs satraukums: kurš būs Ķelnes jaunais mērs?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 28. septembrī Ziemeļreinā-Vestfālenē notiks daudzas vēlēšanas. Kurš kļūs par mēru tādās pilsētās kā Ķelne, Diseldorfa un Bonna?

Am 28.09.2025 finden in NRW zahlreiche Stichwahlen statt. Wer wird in Städten wie Köln, Düsseldorf und Bonn Oberbürgermeister?
2025. gada 28. septembrī Ziemeļreinā-Vestfālenē notiks daudzas vēlēšanas. Kurš kļūs par mēru tādās pilsētās kā Ķelne, Diseldorfa un Bonna?

Tīrs satraukums: kurš būs Ķelnes jaunais mērs?

Ķelnē gaisā virmo spriedze – 2025. gada 28. septembrī notiks izšķirošās otrās kārtas vēlēšanas, kas izšķirs turpmāko pilsētas vadību. Vēlētājiem priekšā ir izvēle starp Berivanu Aimazu no Zaļajiem un Torstenu Burmesteru no SPD. Laikā, kad politiskās tendences ir mainīgas, vēlēšanas būs ne tikai jautājums par balsīm, bet arī par Ķelnes politisko formu turpmākajiem gadiem. Spogulis ziņo par unikālo dinamiku saistībā ar šīm otrās kārtas vēlēšanām.

Ķelnes iedzīvotāji tiek aicināti ievēlēt savu nākamo mēru, taču situācija visā Ziemeļreinas-Vestfālenes štatā piedāvā plašu kontekstu. Pašreizējās pašvaldību vēlēšanās CDU kļūst par spēcīgāko politisko spēku, savukārt SPD pēc neliela balsu skaita krituma, salīdzinot ar 2020. gadu, karsti uz papēžiem krīt zaļajiem un AfD. Pēdējos gados ir fiksēts straujš vēlētāju skaita pieaugums, ko apstiprinājušas arī nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kā ziņots. ZDF.

Vēlēšanas otrajā kārtā 21 pilsētā

Vēlēšanas otrajā kārtā svētdien notiks kopumā 21 pilsētā Ziemeļreinā-Vestfālenē. Papildus Ķelnei skarto pilsētu vidū ir arī Āhene, Bonna, Bohuma, Diseldorfa un Dortmunde. Šajās pilsētās ir īpaši redzama dažādu elektorātu iesaistīšanās. Diseldorfā tiešā konkurencē ir pašreizējais valsts vadītājs Stīvens Kellers (CDU) un viņa sāncense Klāra Gerlaha (Zaļie). Bonnā notiek arī sacīkstes, kurās zaļajai Katjai Dērnerei jāaizstāv savs birojs pret CDU kandidātu Gvido Deusu.

Vēlēšanu analīze liecina par interesantu elektorāta maiņu. Saskaņā ar provizoriskajiem pašvaldību vēlēšanu rezultātiem CDU sasniegusi 33,3% balsu daļu, savukārt SPD fiksējusi būtisku samazinājumu salīdzinājumā ar 2020.gadu ar 22,1%. AfD ar 14,5% tagad ir pierādījis sevi kā nopietnu konkurentu un pārspējis zaļos februārī notikušajās federālajās vēlēšanās Ziemeļreinā-Vestfālenē. SPOGULIS uzsver, ka šī tendence potenciāli varētu neatgriezeniski mainīt dažas politiskās ainavas.

Politiskais atbalsts pret AfD

Īpaši aizraujoša būs pārējo partiju politiskā stratēģija, īpaši CDU un SPD, kas apvieno spēkus, lai cīnītos pret AfD kandidātiem Dīsburgā, Gelzenkirhenē un Hāgenā. Šai koalīcijai varētu būt izšķiroša nozīme AfD graušanā un interešu konfliktu mazināšanā pilsētās.

Retorika vēlēšanu kampaņā ir garšīga, parādot, ka esam nemierīgos laikos. Jāskatās, kā Ķelnes iedzīvotāji reaģēs un kādu politisko piedāvājumu viņi izteiks svētdien. Vēlēšanu urnā būs redzams, vai Ķelnē sirds pukst par zaļajiem vai SPD. Ķelnes iedzīvotāji atdos savu balsi, un daudzi ar nepacietību gaidīs rezultātu.