Simtiem pretkara gājienā Ķelnē: vardarbība starp policiju un protestētājiem!

Simtiem pretkara gājienā Ķelnē: vardarbība starp policiju un protestētājiem!

Simtiem cilvēku 2025. gada 1. septembrī pulcējās Ķelnes centrā uz iespaidīgu pretkara gājienu. Pasākumu organizēja alianse “Rheinmetall disarmen”, kas izvirzīja skaidras prasības, tostarp Vācijas demilitarizācijas iniciatīvu un protestu pret iesaukšanas likumu. Saskaņā ar Borkener Zeitung sniegto informāciju demonstranti devās gājienā ar pārdomas rosinošiem saukļiem, piemēram, uz viņu reklāmkarogiem. mirst savos karos” un „Nē iesaukšanai”.

Demonstrācijas sākumā noskaņojums saglabājās mierīgs. Taču dienas gaitā notikuma kuluāros notika vardarbīgas sadursmes starp policiju un demonstrantiem. Saskaņā ar policijas pārstāvja teikto, kā ziņoja Tagesschau, demonstranti uzbruka policistiem, kas galu galā noveda pie lēmuma izjaukt demonstrāciju. vakarā. Lai situāciju kontrolētu, policija izmantoja gāzi un stekus.

Konflikti un traumas

Ziņots par traumām abās pusēs: demonstranti ziņoja par 40 līdz 60 ievainotiem cilvēkiem, kuri nevarēja saņemt medicīnisko palīdzību, savukārt policija fiksēja 13 ievainojumus, no kuriem trīs vairs nebija derīgi dienestam. Turklāt aptuveni 150 demonstranti tika ievainoti. Policijas pārstāvis gan norādīja, ka precīzāki skaitļi par ievainoto skaitu demonstrantu vidū vēl nav zināmi.

Policija informēja, ka notikuma nodrošināšanai mobilizēti aptuveni 1600 neatliekamās palīdzības dienestu. Diennakts laikā divi cilvēki tika aizturēti, kad policisti, mēģinot veikt apturēšanu, tika nospiesti zemē. Amatpersonas eskorta automašīnā atrada arī tādus bīstamus materiālus kā denaturēts spirts un gāzes pudeles.

Protestu konteksts Vācijā

Ķelnes notikumi norisinās arī uz to fona, ka Vācijā arvien vairāk tiek pakļauts spiediens uz pulcēšanās brīvību. Saskaņā ar Amnesty International, pulcēšanās brīvību ierobežo represīvi likumi un policijas vardarbība. Pulcēšanās brīvības eksperte Paula Cimmermane pauž bažas par to, ka protesti arvien vairāk tiek uztverti kā drauds sabiedrības drošībai, nevis kā cilvēktiesības.

Tādējādi Ķelnes demonstrantu prasības atspoguļo plašāku kustību, kas vērsta pret militarizāciju un pārbruņošanos Vācijā. Tādi protesti kā šis gājiens liecina par daudzu pilsoņu apņēmību pacelt balsi pret karu un netaisnību pat laikā, kad šādas pulcēšanās arvien vairāk tiek kriminalizētas.

Pretkara gājiens Ķelnē ir vēl viens nepārkāptās pretošanās karam un militarizācijai izpausme. Jāskatās, kā attīstīsies sociālā un politiskā reakcija uz šādiem protestiem un vai demonstrantu bažas tiks uztvertas nopietni.