Heidelberga apspriež ilgtspējīgu pilsētu attīstību: Ķelnes un Karlsrūes risinājumi!

Heidelberga apspriež ilgtspējīgu pilsētu attīstību: Ķelnes un Karlsrūes risinājumi!

2025. gada 23. oktobrī Heidelbergas 16. nodaļā notika ceturtais speciālistu vakars par ilgtspējīgu pilsētvides attīstību. Pasākums, kas ir daļa no sērijas “Pilsētas attīstība dialogā”, bija veltīts diskusijai par resursus taupošu zemes izmantošanu pilsētas izaugsmes laikos. Lielisku iedvesmu radīja Dr. Sebastian Eichhorn no ILS Dortmund, Inga Hoffmann no Ķelnes un Oriana Krämer no Karlsrūes pilsētas. MRN ziņas ziņo, ka paneļdiskusija īpaši koncentrējās uz stratēģijām daudzveidīgai interjera attīstībai, zemes izmantošanas samazināšanai un klimatam pielāgotam pilsētvides dizainam.

“Dinamiska attīstība un ekonomiska zemes izmantošana” ir Heidelbergas 2035. gada pilsētvides attīstības koncepcijas galvenās tēmas, un tieši šeit slēpjas izaicinājums: kā efektīvi organizēt iedzīvotāju skaita pieaugumu un jaunas zinātnes un uzņēmējdarbības apmetnes? Dr. Eihhorns sniedza dziļu ieskatu problēmā, norādot uz augsto jauno telpu izmantošanas līmeni vienģimenes mājām tādās pilsētās kā Frankfurte un Minstere, kur tas aizņem vairāk nekā 90% no jaunās platības. Mērķis ir radīt lielāku blīvumu un daudzveidīgākus mājokļu veidus, mainot sistēmu un juridiski nostiprinot – šis jautājums īpaši tika intensīvi apspriests diskusijas laikā.

Ķelne virzās uz priekšu

Ķelnes pilsēta jau paļaujas uz “kvalitātes blīvuma” jēdzienu. Ar diferencētām apkaimju tipoloģijām un jauno “Ķelnes kataloga inventarizāciju” tā ir ieviesusi vienpadsmit iekšējās attīstības stratēģijas. Mērķis ir skaidrs: vairāk dzīvojamās platības, gudri izmantojot esošo telpu un veidojot apdzīvojamus mikrorajonus. Tas liecina, ka pilsētplānošana Ķelnē jau ir uz daudzsološa ceļa.

Taču tēma pārsniedz Ķelnes pilsētas robežas. Karlsrūes pilsēta arī reaģē uz pašreizējām problēmām, piemēram, karstuma stresu. Viņa ir izstrādājusi zaļo nolikumu un pilsētas centra atdalīšanas koncepciju, lai novērstu pilsētas siltuma salas efektu. Fraunhofera IBP ziņo par nepieciešamību izveidot zaļās zonas, ierīkot svaiga gaisa koridorus un mērķtiecīgus ēnošanas pasākumus, lai samazinātu siltumu pilsētās. Pilsētas telpa ir jāpielāgo klimata pārmaiņām, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Sinerģijas un tiesiskā regulējuma nosacījumi

Vēl viens pasākumā tika apspriests jautājums par nepieciešamību pēc reģionālas pieejas mājokļu trūkuma risināšanā. Apkārtējās kopienas varētu sniegt būtisku ieguldījumu, izmantojot kompaktākus, uz apkārtni balstītus attīstību. Investorus arvien vairāk interesē ideja par blīviem, ilgtspējīgiem rajoniem ar augstas kvalitātes infrastruktūru un uzturēšanās kvalitāti.

Šajā kontekstā tika uzsvērts arī tas, cik svarīgi ir mērķēt uz īpašniekiem un investoriem esošajās jomās. Taču, lai šīs pieejas veiksmīgi īstenotu, ir nepieciešams skaidrs tiesiskais regulējums, kas veicina pilsētu teritoriju transformāciju. Difu skaidro, ka daudzi zemes ierīcības plāni ir novecojuši un bieži vien nenodrošina nepieciešamos stimulus efektīvai iekšējai attīstībai. Efektīvs zemes izmantošanas plānošanas instruments var dot milzīgu ieguldījumu gaidāmo pilsētu attīstības izaicinājumu pārvarēšanā.

Rezumējot, var teikt, ka Ķelnes, Karlsrūes un Heidelbergas pilsētas ir uz daudzsološa ceļa. Apmainoties ar idejām un izstrādājot kopīgus risinājumus mājokļu trūkumam un klimata pielāgošanai, viņi jau iezīmē ilgtspējīgas pilsētu attīstības ainu. Dialogs ir jāturpina un tiesiskais regulējums ir jāpielāgo, lai labāk izmantotu iekšējās attīstības potenciālu un padarītu pilsēttelpu ilgtspējīgu.