NSU uzbrukuma piemiņa: Ķelne atceras ar aizkustinošām runām

NSU uzbrukuma piemiņa: Ķelne atceras ar aizkustinošām runām

2025. gada 10. jūnijā Ķelnes pilsēta atskatījās uz tumšu dienu savā vēsturē: ir pagājis 21 gads kopš labējā spārna teroristu uzbrukuma, ko veica Nacionālsociālistiskā pagrīde (NSU) Keupstrasse ielā. Šajā uzbrukumā, kas notika 2004. gada 9. jūnijā, tika ievainoti 22 cilvēki, tostarp četri smagi. Par godu skumjai gadadienai notika IG Keupstraße organizētā piemiņas stunda, kurā pilsētas mēre Henriete Rekere un Turcijas ģenerālkonsule nolika vainagus. Rēkers uzsvēra joprojām svarīgo vēlmi beidzot realizēt Keupstrasse memoriālu un tādējādi attaisnot uzbrukuma upurus.

Piemiņas pasākumā piedalījās arī federālais prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kurš klātesošajiem veltīja akcentus. Viņa uzstāšanos uz īsu brīdi pārtrauca incidents, kurā sprāgstvielu suns ietriecās ugunsdzēsības hidrantā. Pēc teritorijas norobežošanas un pārbaudes pasākums tomēr varēja notikt, kā plānots. Šteinmeiers atgādināja upuru traģiskos likteņus un norādīja, ka kļūdainās izmeklēšanas pēc uzbrukuma turpināja apgrūtināt cietušos.

Saglabā atmiņu dzīvu

"Ir jāciena cietušo stāsti un sāpes," sacīja Šteinmeiers. Viņš aicināja atjaunot uzticību tiesiskumam un asi kritizēja to, ka upuru atmiņas bieži tiek nobīdītas otrajā plānā. Savas runas ietvaros viņš pievērsās arī nepieciešamībai uzraudzīt un apkarot labējo ekstrēmismu, kura briesmas joprojām skar sabiedrību. NSU uzbrukums mainīja priekšstatu par labējo terorismu Vācijā un uzsvēra mērķtiecīgu pasākumu nozīmi šādas vardarbības apkarošanai.

Piemiņas festivāls “Birlikte – kopā stāvot”, kas šogad norisinājās arī šogad, ir ne tikai piemiņas zīme, bet arī kopienu stiprinošs kultūras izpausmes formāts. Festivāls ne tikai pievērsās 2004. gada briesmīgajiem notikumiem, bet arī piedāvāja vietu dialogam un tikšanās reizēm. Klāt bija arī NRW premjerministrs Hendriks Vīsts, kurš atvainojās upuriem un nepatiesi aizdomās turētajiem. Viņš skaidroja, ka šīs nopietnās varas iestāžu kļūdas ir jānovērš.

Ieskats cēloņos

Padziļināti aplūkojot labējo terorismu Vācijā, redzams, ka NSU darbības un līdzīgi incidenti ir Vācijai specifiskas problēmas rezultāts. Terorismam, īpaši labējam terorismam, ir raksturīga ideoloģiska orientācija uz nacionālismu un rasismu. Ja paskatāmies vēsturē, kļūst skaidrs, ka labējās teroristu struktūras nav radušās vienā dienā. Vardarbīgi uzbrukumi politiskajiem oponentiem un cilvēkiem ar migrācijas izcelsmi notika jau 1970. gados, kas izraisīja ksenofobiskas vardarbības pieaugumu turpmākajās desmitgadēs.

Līdz ar to ir skaidrs, ka šī brīža diskusija par labējo ekstrēmismu un nepieciešamību pēc sistemātiskas uzraudzības un apkarošanas ir jau sen. Pagātnes analīze ir būtiska un palīdz novērst turpmākus vardarbības uzliesmojumus. Ķelnē NSU uzbrukuma piemiņa kalpo kā atgādinājums sabiedrībai aktīvi cīnīties ar šīm briesmām.

Saistītie avoti: Ķelnes radio, WDR, bpb