Bruņojuma bums: Deutz AG izmanto iespēju krīzes ekonomikā

Bruņojuma bums: Deutz AG izmanto iespēju krīzes ekonomikā

Ieroču bums rada viļņus Ķelnes ekonomikā, kamēr tradicionālā rūpniecība cīnās ar izaicinājumiem. Īpaši interesants piemērs tam ir Deutz AG, vecākais dzinēju ražotājs pasaulē, kas vairāk nekā 160 gadus ražo dzinējus traktoriem, ražas novākšanas kombainiem un celtniecības tehnikai. Sebastjans Šulte, kurš izpilddirektora pienākumus pildīja kopš 2022. gada 13. februāra, mainīja uzņēmuma virzienu neilgi pēc stāšanās amatā, kad vienpadsmit dienas vēlāk Krievijas uzbrukums Ukrainai mainīja drošības situāciju Eiropā. Šajā kontekstā Tagesschau ziņo, ka NATO valstis nolēmušas aizsardzības izdevumiem izmantot 3,5% no iekšzemes kopprodukta, kas nozīmē lielu potenciālu tādiem uzņēmumiem kā Deutz.

Ieroču tirgus saskata Deutz labas iespējas. Šulte plāno palielināt uzņēmuma daļu aizsardzības sektorā no nepilniem 2% līdz 5 līdz 10%. Motoriem militāriem nolūkiem ir nepieciešami īpaši pielāgojumi, lai tie būtu piemēroti petrolejas lietošanai. Izstrādes inženieris Aleksandrs Hāss jau strādā pie dzinēja modeļa optimizēšanas haubicēm. Sākumā dažiem darbiniekiem tas bija grūts solis, taču skepse ir mazinājusies, jo aizsardzības bizness ne tikai nodrošina jaunus pasūtījumus, bet arī stabilizē darba vietas.

Aizsardzības izdevumi un to izaicinājumi

Finansējums joprojām ir Vācijas aizsardzības politikas centrālais aspekts. Pēc jaunajām vēlēšanām 2025. gada februārī federālā valdība saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem kā tās priekšgājēji. Vācija jau sen ir nokavējusi NATO mērķi palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2 procentiem no IKP, 2024. gadā iztērējot 2,1 procentu apmērā, kas ir zem NATO vidējā līmeņa 2,7 procentiem. Reaģējot uz konfliktu Ukrainā, tika izveidots īpašs fonds 100 miljardu eiro vērtībā. Tomēr eksperti brīdina, ka bez konkrētiem pretfinansēšanas pasākumiem pastāv risks, ka līdz 2028. gadam finansējuma iztrūkums būs 21,5 miljardu eiro apmērā, pat ja tiks sasniegts 2 procentu mērķis, ziņo IWD.

Debates par aizsardzības izdevumiem ir izraisījis konflikts Ukrainā. Saskaņā ar Ķīles institūta datiem, izdevumu palielināšana no 2 procentiem līdz 3,5 procentiem no IKP varētu izmaksāt aptuveni 300 miljardus eiro gadā. Taču tas varētu arī stimulēt papildu privāto ekonomisko aktivitāti un tādējādi sniegt pozitīvus impulsus visai ekonomikai. Jo īpaši, lai izstrādātu nākamās paaudzes aizsardzības aprīkojumu, ir jāpārkārto Eiropas pētniecības un attīstības politika.

Ekonomiskās alternatīvas un globālie salīdzinājumi

Lai gan ieroču bums iedvesmo dažus uzņēmumus, jautājums par kopējo ekonomisko ietekmi paliek. Klauss-Heiners Rēls no Vācijas Ekonomikas institūta uzskata, ka ieroču buma potenciāls ir ierobežots. Neskatoties uz nostiprināšanos ieroču rūpniecībā, automobiļu rūpniecība ir aptuveni desmit reizes lielāka, un Manheimas universitātes zinātnieki uzsver, ka investīcijām izglītībā vai infrastruktūrā varētu būt ekonomiski ilgtspējīgāka ietekme.

Aizraujoša aina paveras, ja salīdzina pašreizējo situāciju Vācijā ar aizsardzības izdevumiem ASV, kuras aizsardzībai tērē gandrīz 3,4 procentus no savas ekonomiskās produkcijas. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute atgādināja, ka Eiropa aukstā kara laikā iztērēja vairāk nekā 3 procentus. Ņemot vērā pašreizējo bruņojuma bumu un ekspertu prognozēto finansiālo trūkumu, Eiropas aizsardzības spējas var tikt apdraudētas, ja netiks veikta savlaicīga rīcība.

Šķiet, ka daži uzņēmumi, piemēram, Deutz, ir saglabājuši labu roku ieroču biznesā, savukārt politiķi saskaras ar izaicinājumu noteikt nākotnes drošības kursu. Atliek atklāts, kā šiem notikumiem būs ilgstoša ietekme uz Vācijas ekonomiku, īpaši tādā pilsētā kā Ķelne. Mēs nevaram gaidīt, lai redzētu nākamos soļus!