IAEA vadītājs brīdina: Irāna draud ar kodolbīstamību!

IAEA vadītājs brīdina: Irāna draud ar kodolbīstamību!

Pēdējās dienās bažas par Irānas kodolprogrammu turpina pieaugt. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs Rafaels Grosi pauda bažas par gandrīz kodolieroču kvalitātes urāna pieaugumu Irānā. Tas ir īpaši satraucoši, jo Irāna ir vienīgā valsts bez kodolieročiem, kas ražo šādus daudzumus. Reportāža no Ķelnes radio parāda Grosi, kurš aicina Irānu atbildēt uz jautājumiem par neatrisinātiem kodolprojektiem.

Situācija turpina saasināties. Vācija, Francija, Lielbritānija un ASV IAEA valdē plāno pieņemt rezolūciju, kas apstiprinātu, ka Irāna pārkāpj savas juridiskās saistības. Perspektīvas nav rožainas: ja turpināsies nesadarbošanās, vasarā varētu tikt aicināta ANO Drošības padome. Savukārt Irānas amatpersonas darījušas zināmu, ka neplāno būvēt kodolieročus un draud ar pretpasākumiem.

Sarežģīts attēls

Konflikta fons ir sarežģīts. Ziņojums no Dienvidvācijas laikraksts atklāj, ka Irānas kodolsarunu laikā ir strauji palielinājusies gandrīz ieročiem atbilstoša urāna ražošana. Pašlaik Irānā ir aptuveni 409 kilogrami urāna ar 60 procentu tīrību, kas ir par aptuveni 49 procentiem vairāk nekā iepriekšējā ceturkšņa ziņojumā. Interesanti, ka kodolieroča izgatavošanai pietiktu tikai ar 42 kilogramiem urāna, ja tas būtu bagātināts līdz 90 procentiem.

ASV prezidenta Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs ir iepazīstinājis Irānas vadību ar detalizētu vienošanos par tās kodolprogrammu. Tiek apspriests, ka “reģionāls konsorcijs” varētu pārņemt bagātināšanu civiliem mērķiem, ko uzrauga SAEA. Taču paliek jautājums, vai bagātināšanas iekārtas atrastos Irānā vai ārpus tās, kas varētu būt izšķiroši sarunām.

Irānas kodolprogrammas vēsture

Irānas kodolprogrammai ir sena vēsture, kas aizsākās 1959. gadā, kad tā tika uzsākta, lai papildinātu kodolenerģijas piegādes. Taču politiskās satricinājumi, sākot no islāma revolūcijas līdz militāriem konfliktiem, ir vairākkārt traucējuši notikumu attīstību. Irānas galīgie nodomi attiecībā uz kodolieročiem joprojām ir neskaidri, jo valdība noliedz šādu ieroču izstrādi un uzstāj uz kodolprogrammas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem, piemēram, Wikipedia ziņots.

Situāciju turpina ietekmēt ģeopolitiskā spriedze reģionā un Irānas militārās aktivitātes. Visaptverošāks SAEA ziņojums varētu kalpot par pamatu ANO Drošības padomei, lai vērstos pret Irānu. Atliek gaidīt, kā starptautiskā sabiedrība reaģēs uz šiem notikumiem un kādi turpmākie pasākumi tiks veikti, lai stabilizētu situāciju.