ES plāno izmantot Krievijas aktīvus: 140 miljardus Ukrainai!

ES plāno izmantot Krievijas aktīvus: 140 miljardus Ukrainai!

Laikā, kad ir daudz izaicinājumu atbalstam Ukrainai, ES ir nākusi klajā ar vērienīgu plānu, kā piesaistīt iesaldētos Krievijas valsts ieņēmumus. Saskaņā ar informāciju no Ķelnes radio Aizdevumiem Ukrainai ES plāno nodrošināt līdz 140 miljardiem eiro no Krievijas centrālās bankas līdzekļiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir atbalstīt Ukrainu ar tās milzīgajām finansējuma vajadzībām 2026. un 2027. gadā.

Pagājušajā rudens valstu un valdību vadītāju samitā ES Komisijai tika uzdots izstrādāt konkrētu priekšlikumu par iesaldēto līdzekļu izmantošanu. Neskatoties uz kanclera Frīdriha Merca un ES Komisijas prezidentes Ursulas fon der Leienas atbalstu, pastāv nopietnas bažas, jo īpaši no Beļģijas. Brisele aicina apsvērt alternatīvas finansēšanas iespējas, jo pastāv bažas par juridiskiem riskiem un iespējamu negatīvu ietekmi uz Eiropas uzņēmumiem.

Ukrainas finanšu izredzes

Tiek lēsts, ka Ukrainas finanšu vajadzības ir trīsciparu miljardu robežās. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti nepieciešamo budžeta atbalstu lēš aptuveni 60 miljardu ASV dolāru apmērā. Turklāt ieročiem un munīcijai nepieciešams papildu finansējums vismaz 80 miljardu eiro apmērā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis jau uzsvēris šo aizdevumu steidzamību 2026.gadam, lai stiprinātu valsts aizsardzības pasākumus.

Turklāt nesen tika nolemts Ukrainai pārskaitīt 1,5 miljardus eiro no procentu ienākumiem no iesaldētajiem Krievijas valsts līdzekļiem. Šie procentu ienākumi ir tiešs rezultāts sankcijām, kas tika ieviestas, reaģējot uz Krievijas agresijas karu. Skaļi ikdienas ziņas Šīs summas mērķis ir finansēt militāro aprīkojumu un atbalstīt Ukrainas atjaunošanu. Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals atzina šo soli par nozīmīgu ieguldījumu.

Krievijas reakcijas un juridiskas bažas

Krievija jau ir draudējusi ar atriebību, ja ES īstenos savus plānus izmantot līdzekļus. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka ES soļi nepaliks bez atbildes. Juridisku strīdu risks ir galvenā Beļģijas problēma. Lai risinātu šīs bažas, tiek meklēts visaptverošs riska sadalījums starp ES dalībvalstīm.

Tāpēc diskusija par iesaldētajiem aktīviem ir ne tikai diplomātiska, bet arī finansiāla darbība. Pašlaik Eiropā ir aizturēti aptuveni 200 miljardi eiro Krievijas aktīvu, un tiek apsvērti alternatīvi izmantošanas veidi. Kā 20 minūtes ziņots, arī Šveicē tiek apspriesti iesaldēti līdzekļi 7,45 miljardu franku apmērā.

Sarunas rit pilnā sparā un ar nepacietību tiek gaidīti nākamie soļi. ES saskaras ar izaicinājumu sekot līdzi gan Ukrainas finanšu vajadzībām, gan juridiskajiem un politiskajiem riskiem attiecībā uz Krieviju. Šī situācija prasa prasmīgu pieeju un labas prasmes tikt galā ar jutīgajām ģeopolitiskās situācijas realitātēm.