Ornas Poratas piemiņai: Ķelnes aktrise ar sirdi un vēsturi

Ornas Poratas piemiņai: Ķelnes aktrise ar sirdi un vēsturi

Drīzumā Ķelnē atcerēsies izraēliešu aktrisi Ornu Poratu, kura dzimusi zem vārda Irēna Kleina. Viņa dzimusi Ķelnē 1924. gadā un uzaugusi Porcā. Porata nomira Ramatganā, Izraēlā, 2015. gadā 91 gada vecumā. Viņas dzīve atspoguļo ne tikai neparastas mākslinieces panākumus, bet arī viņas likteņa izaicinājumus un pārmaiņas. Pateicoties viņas intensīvajai saiknei ar Ķelni un iespaidīgajai biogrāfijai, pilsēta plāno viņai piešķirt godpilnu vietu Ķelnes piemiņā. Šīs piemiņas iniciatori ir Ķelnes/Telavivas-Jafas pilsētu sadraudzības asociācijas priekšsēdētāja Monika Möllere un mācītājs Rolfs Tebolds, kuri nenogurstoši strādā, lai Porata un viņas darbs tiktu atzīts.

Svētdien, 26. oktobrī, ikviens interesents aicināts piedalīties svinībās par godu Vācijas un Izraēlas vēstnieku apmaiņas 60. gadadienai un pilsētu sadraudzības asociācijas 30. gadadienai. Tie notiek Ķelnes sinagogā. Gaidāms aizraujošs pasākums, kurā no Izraēlas brauks arī Porata meita Litāla, lai ziņotu par mammas mūža darbu. Patronāžu uzņemsies un pavadīs NRW Eiropas ministrs Natanaels Liminskis.

Orna Porata dzīve un darbs

Orna Porata savu aktrises karjeru sāka pēc tam, kad apmeklēja drāmas skolu Ķelnē, kam sekoja saderināšanās Šlēsvigas Valsts teātrī. Viņas mākslinieciskais darbs atrada jaunu mājvietu Izraēlā pavadītajā laikā pēc tam, kad 1947. gadā viņa kopā ar savu vīru ebreju Džozefu Proteru emigrēja uz Obligāto Palestīnu. Neskatoties uz sākotnējiem valodas šķēršļiem, viņa veidoja iespaidīgu karjeru teātrī. Viņas uzticība bērnu un jauniešu teātrim ir īpaši izceļama: 1970. gadā viņa nodibināja Izraēlas bērnu teātri, kuru vadīja līdz 1989. gadam un par kuru saņēmusi neskaitāmas balvas, tostarp Izraēlas balvu par mūža ieguldījumu teātrī 1979. gadā.

Porātas daudzšķautņainība izpaužas ne tikai viņas aktiermeistarībā, bet arī sociālajā apņēmībā. Viņa bija dziļi iesakņojusies antifašistiskajā kustībā un visu mūžu aģitēja par izlīgumu un kultūras apmaiņu. 1970. gadā viņa kļuva par Telavivas goda pilsoni, un šis tituls ir tikai dažiem, piemēram, Albertam Einšteinam. Viņa bija arī vienīgā persona, ko Golda Meira pieminējusi savā testamentā – viņai tika dots tas gods lasīt no savām dienasgrāmatām Meiras piemiņas pasākumā Knesetā.

Notikumi un diskusijas, kas jāatceras

Piemiņas ietvaros paredzēti dažādi pasākumi. Pirmdien, 27. oktobrī, pulksten 18.00 būs brīvs vakars. evaņģēliskās baznīcas ēkā uz Kartäusergasse. Šeit vakaru vadīs publicists Arnds Hence, kamēr Lital Porat stāsta par savas mātes dzīvesstāstu. Otrdien, 28. oktobrī, plkst.18. reģionālās biedrības namā notiks lekciju un diskusiju vakars “uz Vācijas skatuvēm vairs nekad”. Tiek rosināta diskusija par Reinzemes teātra māksliniekiem starp mājām un trimdām laikā no 1945. līdz 1965. gadam, kurā tiek apspriesta arī Porata aiziešana no Vācijas kultūras skatuves. Pasākumi notiek sadarbībā ar Telavivas asociāciju, un reģistrācija tiek gaidīta tiešsaistē.

Porata mantojums, viņas nenogurstošā apņemšanās mākslai un samierināšanās arī turpmāk atradīs vietu mūsu sirdīs un Ķelnes pilsētā. Šie notikumi saglabā dzīvas atmiņas par viņu darbu, un tiek spilgti atzīmēta nozīmīga Vācijas un Izraēlas vēstures nodaļa. Plašāku informāciju var atrast rakstos no Ķelnes pilsētas Vēstnesis, Wikipedia Vācija un Vikipēdija angļu valodā lasīt.