Ķelnes rokera slepkavība: tiesa izskata klientam mūža ieslodzījumu

Ķelnes rokera slepkavība: tiesa izskata klientam mūža ieslodzījumu

Slepkavības lieta, kurā iesaistīts Erens J. (35), bijušais grupas Hells Angels rokeris, atkal nonāk Federālajā konstitucionālajā tiesā. Pašlaik tiesa izskata Hami S. (28) konstitucionālo sūdzību, kurš tiek uzskatīts par slepkavības pasūtītāju, taču noziegumu noliedz. S. tika piespriests mūža ieslodzījums pēc tam, kad Ķelnes tiesa 2023. gada maijā pārbaudīja pierādījumus, kas apstiprināja spēcīgas aizdomas pret viņu. Federālā tiesa spriedumu apstiprināja bez juridiskām kļūdām, kas Hami S situāciju vēl vairāk saasina. Varētu domāt, ka viņš varētu cerēt beidzot panākt attaisnojošu spriedumu. Kölner Stadt-Anzeiger ziņo, ka aizdomās turētie šāvēji Marko K. (28) un Emre U. (32) joprojām bēg.

Noziegums notika pie alus darītavas Mīlheimā, kur Erens Y. tika nošauts darbībā, kas aprakstīta kā "publisks nāvessods". Fons joprojām ir neskaidrs, taču pastāv pieņēmumi, ka savu lomu varētu nospēlēt zāliena kari vai parādi rokeru vidē. Pēc izmeklēšanas datiem, Erens J. ar aizdomās turamajiem šāvējiem iepriekš bija ticies sporta zālē, kas, iespējams, ietekmējis nozieguma gaitu.

Juridiskā situācija un procesuālie jautājumi

Hami S. aizstāvība ir iesniegusi konstitucionālo sūdzību, jo uzskata, ka process bija negodīgs. Federālā Konstitucionālā tiesa tagad sūdzību ir pieņēmusi, taču panākumu izredzes ir atklātas. Kā liecina tiesas dokumenti, pieteikums par atbrīvošanu no cietuma tika noraidīts, jo joprojām pastāv lielas aizdomas par noziegumu. Tiesnesis piedāvāja Emrem U. iespēju liecināt kā lieciniekam, lai attaisnotu Hami S., taču viņš atteicās, jo viņa liecības, izmantojot video saiti, tiesa nepieņēma.

Kopš tūkstošgades mijas Vācijā ir palielinājusies rokeru noziedzība, ko iespaidīgi dokumentē pētniecības projekts “Rocker Crime”. Šis pētījums, kuru vadīja Bettina Zietlova, aplūkoja šo noziedzīgo struktūru pieaugumu un parāda, ka konflikts starp Hells Angels un Bandidos jo īpaši izraisa vardarbības pieaugumu. [KFN](https://kfn.de/forschungsprojekte/rocker crimeitaet/) apraksta, ka atklātas spēka un zāliena cīņas ietekmē iedzīvotāju drošības sajūtu.

Augstāks konteksts

Likumdošana reaģē uz šo pieaugumu ar stingrākiem pasākumiem, kas regulē aizliegto numura zīmju izmantošanu publiskās vietās, lai ierobežotu rokera ainas. Šo centienu ietvaros vairākas konstitucionālās sūdzības, piemēram, pret Otro likumu, ar ko groza Asociāciju likumu, tika noraidītas. Likumdevējs tiecas pēc leģitīmiem mērķiem nodrošināt drošību un kārtību, ko apstiprināja Federālās konstitucionālās tiesas spriedums. Federālā konstitucionālā tiesa skaidro, ka iejaukšanās pamattiesībās šajā kontekstā ir attaisnojama.

Rokernoziedzības fenomena attīstība un ar to saistītie pasākumi parāda, cik cītīgi valsts cenšas pretoties noziedzībai šajās vidēs. Rīcība pret organizēto noziedzību, tostarp rokeru bandām, ir zīme, ka šeit tiek demonstrēta laba roka nepieciešamo novēršanas pieeju izstrādē.