Patriotisks pārgājiens Detmoldā: protesti un nacionālais lepnums vienoti!

Patriotisks pārgājiens Detmoldā: protesti un nacionālais lepnums vienoti!

3. oktobrī, Vācijas vienības dienā, no Detmoldas dzelzceļa stacijas uz Hermannsdenkmal Teutoburgas mežā notika “patriotiskais pārgājiens”, kurā piedalījās ap 200 vīriešu un sieviešu. Ar devīzi “Mīlestība uz dzimteni nav noziegums” dalībnieki skandēja tādus saukļus kā “Vācija, Vācija”, parādot, ka identitātes jautājumi ir ļoti svarīgi pašreizējā politiskajā klimatā. Pasākumu organizēja Junge Union (JU) Lindentālas apgabala priekšsēdētājs Benedikts Dīžs. Viņš arī vada vietni “Pret dzimumu”, kurā pārdod dažādas preces ar valsts simboliku. Ķelnes pilsētas Vēstnesis ziņo, ka daži šīs kampaņas dalībnieki tika identificēti kā labējie ekstrēmisti, taču pārgājiena laikā netika manīti labējo ekstrēmistu saukļi vai simboli.

Detmoldas dzelzceļa stacijā grupa tikās ar aptuveni 300 pretdemonstrantiem, kuri nepārprotami protestēja pret gājienu. Policija abas grupas izdalīja, lai abi pasākumi varētu noritēt mierīgi. Dūdžs savos izteikumos uzsvēra nepārprotamo nolūku neļauties ietekmēt ekstrēmistiem, vienalga, vai tie būtu kreisi vai labējie, un norādīja, ka pasākumu nedrīkst ļaunprātīgi izmantot ideoloģiskiem mērķiem.

Pārmaiņu konteksts

Šīs norises ir daļa no plašākas tendences, kas valda Vācijas politiskajā ainavā. Pārvirze pa labi Vācijā ir acīmredzama. Saskaņā ar aptauju iedzīvotāju vidū ir vērojama labējo ekstrēmistiskā attieksmes palielināšanās. Alternatīva Vācijai (AfD) šobrīd ir sasniegusi rekordlielu skaitu 20,8 procentu federālajā valdībā, padarot to par lielāko opozīcijas partiju. Pēdējos gados satraucoši pieauguši arī politiski motivēti noziegumi ar labējo ekstrēmistu izcelsmi, un katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 20 000 gadījumu. Statistika liecina, ka aptuveni 85 procenti aptaujāto uzskata demokrātiju par labu valdības formu, bet 55 procenti ir neapmierināti ar tās darbību.

Kopumā politiskais diskurss parāda augstu polarizācijas līmeni, īpaši par tādām tēmām kā migrācija, karš un ekonomika. Populistiskās kustības gūst labumu no šīs polarizācijas un veido attēlu, kas pretstata “patiesos cilvēkus” un “korumpēto eliti”. AfD, ko 2013. gadā nodibināja vīriešu grupa, reaģējot uz finanšu krīzi, kopš tā laika ir kļuvusi arvien ietekmīgāka. Šo kustību kontekstā kļūst skaidrāka arī tādu notikumu loma kā “patriotiskais pārgājiens”, kura simbolika un retorika rezonē sabiedrībā, kuru raksturo nenoteiktība.

Pēc šiem notikumiem Ziemeļreinas-Vestfālenes štata parlaments arī veica nelielu aptauju par pasākuma dalībniekiem labējiem ekstrēmistiem. Ķelnes CDU partijas līdere paziņoja, ka pēc atbildes uz šo lūgumu sazināsies ar Doege, lai turpinātu notikumu apstrādi. NRW Konstitūcijas aizsardzības birojs ir klasificējis pārgājiena organizatorus kā "patriotiskas grupas", kas potenciāli varētu kalpot par tiltu uz labējo ekstrēmismu, kas vēl vairāk veicina debates par patriotismu un nacionālismu Vācijā.

Priekšā ir aizraujošs laiks, jo jautājumi par identitāti, mājām un piederību kļūst arvien aktuālāki. Uz šādiem uzņēmumiem raugās ar aizdomām, un robežas starp patriotismu un ekstrēmismu kļūst arvien neskaidrākas. Nākotne rādīs, kā šīs tendences turpinās attīstīties un kādu atbalsi tās atradīs sabiedrībā.