Ķelnes pētījums atklāj: diskriminācija apdraud jauno musulmaņu nākotni!

Ķelnes pētījums atklāj: diskriminācija apdraud jauno musulmaņu nākotni!

Jauns ziņojums atklāj radikalizācijas dziļās saknes jauniešu musulmaņu vidū Vācijā. Pētījumā tiek pētīts, kā apvainojumi un diskriminācija ietekmē musulmaņu dzīvi. Galvenais secinājums ir tāds, ka daudzi jaunieši jūtas kā upuri un tāpēc viņiem rodas bezspēcības sajūta. Konsultāciju centrs Pagrieziena punkts Ķelnē-Kalkā Mohammeda Hadada vadībā šīs problēmas uztver nopietni un piedāvā atbalstu jauniešiem sarežģītās dzīves situācijās.

Diskriminācija ir plaši izplatīta parādība, kas būtiski ietekmē cietušo dzīvi. Vispārīgi negatīvi politiķu izteikumi un sagrozīti priekšstati saistībā ar terorismu vairo apvainojuma un noraidījuma sajūtu. Saskaņā ar Minsteres Universitātes aptauju aptuveni 20% aptaujāto musulmaņu uzskata, ka par viņu nodarījumu netiek parūpēts, un 11% šīs grupas pat ir gatavi vardarbīgi cīnīties par musulmaņu interesēm. Tas rada bažas par iespējamu radikalizāciju.

Radikalizācija un sociālie mediji

Pētījums arī nosaka saikni starp radikalizāciju un sociālo mediju izmantošanu. Skaļi bpb Islāmistu grupas izmanto tādas platformas kā YouTube, Instagram un TikTok, lai uzrunātu jauniešus. Šie kanāli tiek izmantoti, lai risinātu aktuālos sociālos un politiskos jautājumus, kas ir pretrunīgi musulmaņu kopienā. Emocionāla satura mērķis ir radīt empātiju un dusmas, padarot jauniešus vieglāk jutīgus pret ekstrēmistiskām ideoloģijām.

Piemērs tam ir grupa “Muslim Interaktiv”, kas izmanto sociālos tīklus, lai mobilizētu savu auditoriju. Konfliktu laikā Tuvajos Austrumos, piemēram, kara laikā Ukrainā, viņi izmanto šos jautājumus, lai veicinātu lojalitātes konfliktus. Šīs stratēģijas veicina šķelšanos starp musulmaņiem un vairākuma sabiedrību un izslēdz līdzdalību un līdzdalību.

Profilakses pasākumi

Lai novērstu šo satraucošo attīstību, eksperti, piemēram, profesors Mouhanad Khorchide, aicina savlaicīgi identificēt un novērst apvainojumus. Radikalizācijas novēršanas pasākumi ir dažādi: uzsvars tiek likts uz piederības stiprināšanu sabiedrībai, atpazīstamības telpu paplašināšanu un islāma reliģiskās izglītības veicināšanu. Turklāt imams Mahmuds Malhi uzsver, cik svarīgi ir izlabot nepatiesu informāciju par islāmu sociālajos medijos.

Sociālo mediju jomā ziņojums par konstitūcijas aizsardzību skaidri parāda: tādas platformas kā TikTok tagad tiek uzskatītas par islāmistu propagandas centrālajām vietām. “Islāma tikkošanās” ir sasniegusi jaunu dimensiju, ļaujot ekstrēmistiem sasniegt plašas mērķgrupas. Karš Gazā ir vēl vairāk palielinājis šo risku, un konsultāciju centri piedāvā steidzami nepieciešamo atbalstu radikalizācijas riskam pakļauto noraizējušos radiniekiem un draugiem.

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme un izglītojošs darbs, kas kritizē rasismu, tiek izcelti kā turpmāki preventīvie pasākumi. Šīs pieejas būtu kritiski jāveicina, lai pasargātu jauniešus no islāmistu ideoloģizācijas un veidotu dialogu.