Ķelne slīkst atkritumos: iedzīvotāji ziņo par atkritumu haosu pilsētā!

Ķelne slīkst atkritumos: iedzīvotāji ziņo par atkritumu haosu pilsētā!

“Atkritumu signalizācija” atkal ir dienas kārtība Ķelnē! Pilsēta saskaras ar nopietnu atkritumu problēmu, kas iziet no rokām. Daudzi lasītāju reportieri ir dokumentējuši neilgtspējīgu atkritumu uzkrāšanos dažādās pilsētas vietās. Hartmuts Jozefs Gībels uz parka joslas atklāja atkritumu kolekciju, kurā atradās pat sasmalcinātas depozīta pudeles. Udo Šneiders ziņoja par līdzīgu šausmu situāciju Ķelnē-Mīlheimā, kur bezrūpīgi tika izmests vecs matracis, izjaukts drēbju skapis un plīts. Tikai 24 stundu laikā telpa no matrača kļuva par haotisku atkritumu izgāztuvi, kas netika iztīrīta četras nedēļas.

Bet tas vēl nav viss: Zollstokā tika atklāts vecs dīvāns, krēsls un iepirkumu ratiņi ar atkritumiem. Kaiser-Wilhelm-Ring ir arī bojāta telefona kabīne, kas, pēc Telekom domām, būtu jānoņem līdz 2025. gada beigām. Tomēr šo pasākumu ātrums nav vispāratzīts. Tāpat tiek ziņots par nehigiēniskiem apstākļiem vilcienu pieturās, kuras bezpajumtnieki izmanto kā nakšņošanas vietu un ir pamanāmas intensīvās urīna smakas dēļ. Kas te notiek, Ķelne?

Alianse pret piegružošanu

Lai tiktu galā ar atkritumu problēmu, Ķelnes pilsēta sadarbībā ar Ķelnes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu (AWB) ir uzsākusi jaunu kampaņu. Ar devīzi "Tavā pilsētā vairāk nekā 23 000! Vai satiksi nākamo?" Mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par pareizu atkritumu izvešanu. Mērķis ir plašāk izmantot publiskos atkritumu grozus, kas tagad ir aprīkoti pat ar pelnutraukiem un suņu atkritumu maisu dozatoriem. Lai cīnītos pret nelegālās atkritumu izgāzšanas tumšajiem laikiem, par nepareizu atkritumu izvešanu tiek uzlikti naudas sodi līdz 150 eiro.

Skaitļi runā paši par sevi: 2024. gadā tika ziņots par aptuveni 28 000 nelegālo izgāztuvju, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 24 000 iepriekšējā gadā. Pilsēta ik gadu savvaļas atkritumu apglabāšanai tērē vairāk nekā 14 miljonus eiro, un šī tendence joprojām strauji pieaug. Ķelne piedāvā bezmaksas apglabāšanas iespējas lielākiem atkritumiem, piemēram, divos pārstrādes centros un AWB savākšanas pakalpojumā. Lai arī cik smagi ir atkritumi ielās, AWB izglītība ir tikpat svarīga. Pagājušā gada kampaņu “Kölle putzmunter” laikā gandrīz 25 000 brīvprātīgo bija apņēmušies padarīt Ķelnes ikdienu tīrāku.

Pieaugoša problēma

Taču kampaņa ir tikai daļa no lielāka izaicinājuma. Federālās vides aģentūras pētījums atklāja, ka pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami palielinājusies piegružošana – neuzmanīga atkritumu izmešana sabiedriskās vietās. Vairāk nekā 58% aptaujāto ekspertu ziņo par šo pieaugumu, un 62% atzīmē pieaugumu salīdzinājumā ar pirms desmit gadiem. Jo īpaši plastmasa un kompozītmateriāli veido 57% no nelegālajiem atkritumiem, kam cieši seko cigaretes, vienreizējās lietošanas dzērienu krūzes un košļājamā gumija.

Tā kā ar koronavīrusu saistīto ierobežojumu atvieglošana nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku pavada laiku ārā, daudzi ēdienu un dzērienus patērē “ceļā”. Taču ne viss nonāk tam paredzētajā atkritumu konteinerā. Tātad šeit ir jārīkojas! Pilsētas un pašvaldības jau tagad izmanto dažādus pasākumus piegružošanas apkarošanai, sākot no atkritumu konteineru paplašināšanas līdz izpratnes veidošanas pasākumiem.

Ņemot vērā šīs problēmas, Ķelnei ir ārkārtīgi svarīgi mobilizēt sabiedrību un kopīgi strādāt tīras pilsētas labā. Ir skaidrs, ka Atkritumu pamatdirektīva ir ne tikai juridisks, bet arī sociāls mandāts, kas mums ir jārisina. Sekojiet līdzi jaunumiem, Ķelne – vēl ir daudz darāmā!

Lai iegūtu papildinformāciju, varat apmeklēt rakstu Express, Ķelnes pilsēta un Federālā vides aģentūra izlasi.