Satraucoši skaitļi Ķelnē: 24% mājsaimniecību dzīvo nabadzībā!

Satraucoši skaitļi Ķelnē: 24% mājsaimniecību dzīvo nabadzībā!

Šķiet, ka Ķelnē nabadzības ēna izplatās arvien tālāk. Saskaņā ar Ķelnes kreiso spēku neseno ziņojumu 24 procenti mājsaimniecību katedrāles pilsētā tagad dzīvo nabadzībā - satraucošs skaitlis, kas pēdējos gados ir nepārtraukti pasliktinājies. EXPRESS.de jautāja dažādām Ķelnes pusēm par bezpajumtniecību un ubagošanu. Kamēr CDU, SPD, FDP un Zaļo pārstāvji jau ir ieņēmuši nostāju, tagad arī kreisie runā un brīdina par strauji pieaugošu problēmu – bezpajumtniecību.

Galvenais iemesls, kāpēc Ķelnē pieaug bezpajumtnieku skaits, ir saspringtais mājokļu tirgus. Neskatoties uz Ķelnes pilsētas domes pieņemto koncepciju bezpajumtniecības apkarošanai, trūkst finanšu līdzekļu. Kreisie steidzami pieprasa vairāk pašvaldību dzīvojamo māju celtniecību, lai radītu pieejamu dzīvojamo platību. "Ja pastāv bezpajumtniecības risks, dzīvokļi ir jākonfiscē, ja nav pieejami alternatīvi dzīvokļi," teikts viņu paziņojumā. Īpaši ievērības cienīga ir pieeja, kas tiek izmantota tā sauktā “Mājokļa pirmā modeļa” ietvaros.

Jumts virs galvas: koncepcija Housing First

Princips “Mājoklis vispirms” paredz, ka bezpajumtnieki saņem pastāvīgu mājokli ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Tas viņiem ļauj stabilizēt dzīves situāciju un piedzīvot pašnoteikšanos. Koncepciju pirmo reizi Manhetenā 1992. gadā uzsāka Pathways Housing organizācija, un tagad tā ir kļuvusi par nozīmīgu modeli cīņā pret bezpajumtniecību Eiropā. Nākamais solis šajā virzienā ir 2021. gada Lisabonas deklarācija, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību ES. ZD strāva skaidro, ka "Housing First" mājoklis ne tikai redz mājokli kā pamattiesības, bet arī koncentrējas uz profilaksi un ilgtermiņa risinājumiem.

Vācijā bezpajumtnieku skaits 2024. gadā pārsniedza biedējošo atzīmi – vairāk nekā 532 000, no kuriem aptuveni 47 300 faktiski dzīvoja uz ielām. Mājas zaudēšanai ir daudz iemeslu, un galvenā prioritāte ir īres parādi. Arī īres cenas lielajās pilsētās nepārtraukti aug un rada milzīgu slogu mājsaimniecībām. Līdz 2023. gadam ceturtā daļa rīcībā esošo ienākumu jau tiks tērēta mājokļa izmaksām, kam būs postošas ​​sekas, īpaši mājsaimniecībām, kuras pakļautas nabadzības riskam. Statistika ziņo, ka sociālo dzīvojamo vienību skaits kopš 2006. gada ir samazinājies gandrīz uz pusi.

Sociālie izaicinājumi un prasības

Ne katrs bezpajumtnieks vienlaikus ir bezpajumtnieks; daudzi dzīvo nepiemērotās izmitināšanas vietās vai pie radiniekiem, kas ir slēpta bezpajumtniecības forma. Vairāk nekā trešdaļa bezpajumtnieku ir piedzīvojuši vardarbību, un daudzi cieš no veselības problēmām, īpaši atkarībām. Sabiedrība reaģē uz šiem izaicinājumiem divējādi: lai gan daži piedāvā palīdzību, ir arī aicinājumi aizliegt ubagošanu pilsētas centrālajās pilsētās.

Ņemot vērā satraucošos notikumus, kreisie aicina nodrošināt piekļuvi darba tirgum un taisnīgām algām kā galveno nabadzības apkarošanas aspektu. Tas ir vienīgais veids, kā pārraut nabadzības spirāli. Pašreizējā situācija skaidri parāda, ka tagad vairāk nekā jebkad ir pienācis laiks nopietni investēt mājokļu iegādei un nepieciešamajos sociālajos projektos.