50 000 cilvēku Berlīnē: miermīlīgs protests pret Gazas karu!
Berlīnē un Diseldorfā desmitiem tūkstošu protestēja par palestīniešiem, pieprasot apturēt ieročus un humāno palīdzību Gazas karā.

50 000 cilvēku Berlīnē: miermīlīgs protests pret Gazas karu!
Berlīnē cilvēki šobrīd skaļi iziet ielās par palestīniešu tiesībām! Desmitiem tūkstošu cilvēku pagājušajā sestdienā pulcējās, lai protestētu pret Izraēlas karadarbību Gazas joslā. Berlīnes policija lēš, ka dalībnieku skaits ir aptuveni 50 000, kuri devās gājienā no Sarkanās rātsnama uz Großer Stern Tīrgartenā, lai paustu savas balsis. Arī Diseldorfā vairāki tūkstoši dalībnieku rādīja piemēru un vērsa uzmanību uz nomācošo situāciju Gazas joslā. Lielie protesti abās pilsētās noritēja mierīgi; noziedzīgu nodarījumu dēļ tika izjaukta tikai mazāka demonstrācija Berlīnē-Kreicbergā ar aptuveni 1200 cilvēkiem, kas arī noveda pie neatliekamās medicīniskās palīdzības.
Liels skaits grupu, kopā aptuveni 50, tostarp Amnesty International un Kreiso partija, bija aicinājušas uz plašu demonstrāciju. Kreiso spēku federālā priekšsēdētāja Inese Šverdtnere teica spēcīgu runu un runāja par genocīdu Gazā, kurā viņa saskata arī federālās valdības līdzdalību. To atbalsta ANO komisija, kas apsūdz Izraēlu genocīdā Gazas joslā. Šī komisija jo īpaši uzskata, ka četri no pieciem ANO Konvencijas par genocīdu elementiem ir izpildīti, kad runa ir par nogalināšanas pasākumiem, dzīvībai necienīgu apstākļu radīšanu un uzbrukumiem palestīniešu iedzīvotājiem. Taču Izraēlas valdība noraida šīs apsūdzības kā "apmelojošu tirādi" un uzsver, ka tā tikai cīnās pret Hamas.
Atbalsts palestīniešu iedzīvotājiem
Lielajā demonstrācijā Berlīnē tika izteiktas skaidras prasības: nekavējoties tiek prasīts pārtraukt Vācijas ieroču eksportu uz Izraēlu un nodrošināt humānās palīdzības pieejamību Gazai. Demonstrantu vēlmju sarakstā ir arī ES sankcijas pret Izraēlu. Ielās skanēja tādi saukļi kā “Brīvā, brīvā Palestīna” un “Starptautiskās solidaritātes zāle”. Dalībnieki vicināja sarkanos karogus un palestīniešu karogus, organizatoriem norādot uz noteiktu simbolu aizliegumu. Arī ebreju mūziķis un demonstrācijas iniciators Maikls Barenboims situāciju Gazā raksturoja kā genocīdu.
Izraēlas sprādzieni un sauszemes ofensīva, kas sākās pēc Hamas postošā terorakta 2023. gada 7. oktobrī, jau ir izraisījuši desmitiem tūkstošu nāves gadījumu. Saskaņā ar Hamas varasiestāžu datiem Gazas joslā ir gājuši bojā vairāk nekā 64 000 cilvēku. Starptautiskā sabiedrība un cilvēktiesību organizācijas, piemēram, Amnesty International, piekrīt, ka steidzami nepieciešama pārdomāšana. Džūlija Dukrova, Amnesty International ģenerālsekretāre Vācijā, ir steidzami uzsvērusi katastrofālo humanitāro situāciju un aicinājusi starptautisko sabiedrību noteikt visaptverošu ieroču embargo pret Izraēlu.
Starptautiskās sabiedrības atbildība
Federālā valdība vēl nav apstiprinājusi ANO komisijas lēmumu, taču ir nobažījusies par humanitāro situāciju Gazas joslā. Daži vācu eksperti, apspriežot šī konflikta dinamiku, pat izsauc vārdu “genocīds”. Amnesty International aicina ne tikai izbeigt genocīdu Gazā, bet arī par genocīdu un citiem noziegumiem sodīt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Visbeidzot, briesmas reģionā turpina ietekmēt civilos ķīlniekus, kurus Izraēlā tur Hamas. Pašreizējie konflikti un sarežģītā ģeopolitiskā situācija galu galā liek uzdot jautājumu par to, kā reaģēs starptautiskā sabiedrība un vai tā beidzot rīkosies aktīvi.