Ginters Volrafs: 40 gadi apakšā – paskatieties uz sūdzībām!

Ginters Volrafs: 40 gadi apakšā – paskatieties uz sūdzībām!

1985. gada 21. oktobrī tika izdota grāmata, kas joprojām skan daudzu cilvēku sirdīs: Gintera Volrafa “Visu ceļu uz leju”. Šis darbs ir pārdots vairāk nekā piecos miljonos eksemplāru vācu valodā, un tas ir veiksmīgākā nedaiļliteratūras grāmata Vācijā un jau sen guvusi starptautisku ievērību, jo ir tulkota 38 valodās, un ir atradusi savu vietu pat valstīs, kurās nav ievērojamas darbaspēka migrācijas. Valrafs, kuram tagad ir 83 gadi un dzīvo Ķelnē-Ērenfeldē, savos kritiskajos un bieži riskantos ziņojumos pēdējo desmitgažu laikā ir uzsvēris skaidras sociālās netaisnības.

Viņa slavenākā palaidnība bija slepenā izpēte, kurā viņš uzdevās kā turku migrants Ali Sigirlioglu. Valrafs veica šo eksperimentu divus gadus, mainot savu izskatu ar kontaktlēcām un parūku un pieņemot stereotipisku akcentu. Nemazinot vārdus, viņš dokumentēja migrantu diskrimināciju un ekspluatāciju dažādos darbos, sākot no darba Thyssen tērauda rūpnīcā un beidzot ar darbu McDonald's. Šī pieredze ir ne tikai šokējoša, bet arī izceļ cilvēku izmaksas, kas saistītas ar sliktiem darba likumiem.

Drosmīgs skatiens aiz fasādes

Valrafs savā grāmatā ne tikai atklāti prezentēja fizisko un psiholoģisko stresu, ko viņš piedzīvoja kā turku strādnieks, bet arī vērsa uzmanību uz katastrofālajiem darba apstākļiem. Aizsarglīdzekļu trūkums, zemas algas un sociālais spiediens nozīmēja, ka pret migrantiem bieži izturējās kā pret “izlietojamiem instrumentiem”. Viņa pieredze skāra tā laika sociālo problēmu saknes un jau sen ir novedusi pie tādu iniciatīvu dibināšanas kā “Ārzemju solidaritāte”, lai atbalstītu iebraucējus Vācijā. Šie pārrobežu jautājumi mūsdienās ir aktuālāki nekā jebkad agrāk, jo īpaši saistībā ar mūsdienu viesstrādniekiem no Austrumeiropas un Āfrikas, kuriem jāstrādā līdzīgos nedrošos apstākļos.

Pats Volrafs nekad nebaidījās par savu galvu. Viņš saņēma nāves draudus nerimstošo pētījumu dēļ. Intervijā laikrakstam Berliner Zeitung viņš sacīja, ka jūtas kā daļa no netaisnīgas sabiedrības, kas bieži ignorē atstumtos. “Šīs atšķirības bija nepārvaramas jau pirms Koronas,” saka Volrafs, kurš arī kritiski apšauba plaisu starp politiskajām institūcijām un cilvēku vajadzībām. Pēc viņa domām, korona pandēmija šo sadalījumu ir tikai pastiprinājusi.

Atmiņas un labāk tikt galā ar netaisnībām

Ginters Valrafs vienmēr ir sapratis, kā iestāties par sabiedrības vājākajiem un stāstīt viņu stāstus. Desmit gadus pēc “The Bottom” publicēšanas sāka parādīties darba apstākļu uzlabojumi, tostarp tika ieviestas putekļu maskas un aizsargcepures. Uz jautājumu, kā viņš uztver pārmaiņas sabiedrībā, viņš skaidri norāda, ka līdz sociālās nevienlīdzības novēršanai vēl tāls ceļš ejams. "Mums ir jāsaglabā pozitīvie sasniegumi, bet tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst par izaicinājumiem, kas mūs sagaida," viņš skaidro.

Valrafa nenogurstošā apņemšanās ievērot taisnīgumu un cilvēktiesības netiks aizmirsta, un viņa darbi tiks rūpīgi lasīti visā pasaulē, pat valstīs, kur viņš nav bijis. “All the Way Down” spilgti parāda darbaspēka migrācijas ēnas puses un neatstāj mūs neskartus arī šodien. Viņa apņemšanās ne tikai piedāvā ieskatu pagātnē, bet arī mudina mūs aktīvi risināt pašreizējās sūdzības un pieprasīt izmaiņas.