Ķelnes bezpajumtniecība: brīvprātīgi aresti kā izmisīgs risinājums!

Ķelnes bezpajumtniecība: brīvprātīgi aresti kā izmisīgs risinājums!

Ķelne šobrīd saskaras ar nopietnu izaicinājumu: pēdējos gados pilsētā ir krasi pieaudzis bezpajumtnieku skaits. Ilgtermiņa aptauja, ko veica Fokuss liecina, ka gandrīz 20 000 Ķelnes iedzīvotāju atdevuši savu balsi par bezpajumtnieku situāciju. Šokējoši 15 000 no viņiem uzskata, ka pilsēta bezpajumtnieku labā dara pārāk maz. Tikai aptuveni 5000 dalībnieku uzskatīja, ka atbalsts ir pietiekams.

Sabiedrības atsauksmes ir īpaši satraucošas. Bijusī Ķelnes cietuma darbiniece Kristīne E. ziņo, ka daži bezpajumtnieki brīvprātīgi izdara noziegumus un nonāk cietumā, lai tikai izbēgtu no ziemas aukstuma un vismaz dabūtu jumtu virs galvas un pārtiku. Viņa uzsver, ka galvenā problēma nav ubagu redzamība. Drīzāk viņa saskata briesmas, ko rada pieaugošais garīgi traucētu cilvēku skaits, kuriem bieži nākas dzīvot uz ielas bez atbilstošas ​​pilsētas aprūpes.

Kontaktpunkti un palīdzības piedāvājumi

Ķelnes pilsēta savā tīmekļa vietnē ir sniegusi pārskatu par kontaktpunktiem un atbalsta iespējām bezpajumtniekiem. Svarīgu informāciju sniedz arī organizācijas, kas rūpējas par bezpajumtnieku vajadzībām. The Ķelnes pilsēta informē, ka uz atbalstu ir tiesības cilvēkiem, kuriem nav sava mājokļa un kuri paši nevar nodrošināt izmitināšanu. Tas attiecas arī uz radiniekiem, kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā.

Plašākā kontekstā, Diakonija ka visā Vācijā ir aptuveni 800 piedāvājumu bezpajumtniekiem, kuri saņem personīgo aprūpi. Papildus ārkārtas izmitināšanai cietušie var arī saņemt izbraukuma palīdzību un diennakts uzturēšanos, kur var dušā, mazgāt veļu un saņemt lētas maltītes.

• Wohnungslose sind Personen ohne mietvertraglich gesicherte Wohnung und leben gegebenenfalls vorübergehend bei Verwandten oder in Einrichtungen.
• Obdachlose hingegen sind gezwungen, im öffentlichen Raum zu übernachten.

Šīs atšķirības ir ļoti svarīgas, jo bezpajumtniecības cēloņi ir dažādi un svārstās no īres parāda līdz ekonomiskajām grūtībām līdz kritiskiem dzīves notikumiem, piemēram, šķiršanās vai bezdarbs. Diakonie uzsver nepieciešamību samazināt diskrimināciju privātajā sektorā un cīnīties par pieejamu mājokli, lai samazinātu bezpajumtnieku skaitu. Mērķis ir ambiciozs: bezpajumtniecība un bezpajumtniecība ir jālikvidē līdz 2030. gadam, ko atbalsta Valsts rīcības plāns bezpajumtniecības apkarošanai.

Īpaši tajos laikos, kad temperatūra pazeminās un ziema ir tepat aiz stūra, ir svarīgi, lai pilsēta un tās iedzīvotāji labi palīdzētu cietušajiem. Situācija liecina, ka vēl ir daudz darāmā, taču arī daudzi cilvēki ir apņēmušies izgaismot tumsu.