Merzs: Pārmetiet sociālās bailes — Vācijai jauns kurss!

Merzs: Pārmetiet sociālās bailes — Vācijai jauns kurss!

Dzīvā runā Ķelnē Mitelstands-Union (MIT) kanclers un CDU priekšsēdētājs Frīdrihs Mercs komentēja pašreizējo politisko situāciju un nepieciešamās reformas labklājības valstī. Merzs aicināja savienības biedrus izrādīt mazāku “armierīgumu” un uzsvēra, ka glāze ir puspilna, nevis pustukša. Lai gan daži partijas biedri pauž šo optimistisko viedokli, MIT noteikti ir bažas, jo īpaši attiecībā uz labklājības valsts reformu, piemēram, pilsoņu pabalstu, lēno virzību. Neraugoties uz aplausiem par Merza runu, tika atzīmēts, ka daži deputāti gaidīja lielāku skaidrību un ātrāku rīcību nekā Bild.de ziņo.

Mercs savā runā pievērsās arī labklājības valsts finansiālajām problēmām. Viņš skaidroja, ka ir nepieciešams 1 triljons eiro liels parāds, kas tiks izmantots aizsardzības un infrastruktūras modernizācijai. Viņš aizstāvēja prioritāšu noteikšanu, norādot uz nepieciešamību nākamajos 15 gados kompensēt nokavētās investīcijas, īpaši dzelzceļa nozarē. Kur mēs īsti atrodamies debatēs par Vācijas labklājības valsts finansiālo dzīvotspēju? Gandrīz tā, it kā viņš uzdotu jautājumu, Merzs izvirzīja izaicinājumu: "Vai situācija ar AfD būtu labāka?" Tomēr šī kritiskā pārdoma nebija vienīgā viņa runas tēma.

Nepieciešama reforma iedzīvotāju naudā

Pieaug iekšēja kritika par Merža izteikumiem par labklājības valsts finansiālo dzīvotspēju. Kristīgi demokrātiskās strādnieku apvienības (CDA) priekšsēdētājs Deniss Radtke kancleres vārdus raksturoja kā "trauksmi". Viņš uzsvēra, ka labklājības valsts daļa no iekšzemes kopprodukta ir saglabājusies stabila jau gadu desmitiem un brīdināja, ka bailes no reformām var atturēt cilvēkus no dzīves kvalitātes uzlabošanas. Tas atspoguļo brīdi, kad Savienība rūpējas ne tikai par reformām, bet arī par cilvēkiem, kas ir aiz tām.”);

Iecerētā “reformu rudens” ietvaros paredzēts reformēt iedzīvotāju naudu ar mērķi ietaupīt aptuveni piecus miljardus eiro. Kancelejas ministrs Torstens Frejs uzsver, ka iecere ir vairāk iedzīvotāju pabalstu saņēmēju iesaistīt darbā. Ietaupījumi jārealizē, izmantojot izdevumu ierobežojumus un skaidrus darbības stimulus. Atklāts paliek jautājums, kā var saglabāt atbalsta kvalitāti cietušajiem, jo ​​Tagesschau.de ziņo, ka iedzīvotāju pabalstu saņēmēju izmitināšanas izmaksas pagājušajā gadā pārsniedza vienpadsmit miljardus eiro.

Vācijas veselības sistēmā notiek turpmākas būtiskas reformas, savukārt CSU reģionālās grupas vadītājs Aleksandrs Hofmans aicina noteikt lielākus šķēršļus migrācijai sociālajā sistēmā. Tajā pašā laikā federālais darba ministrs Bērbels Bass uzstāj, ka ir jāveic stingrāki pasākumi pret krāpšanu labklājības jomā migrantu vidū. Šīs diskusijas notiek laikā, kad Vācija 2024. gadā sociālajiem pakalpojumiem tērēs vairāk nekā 31% no iekšzemes kopprodukta, un tajās ir uzsvērts spiediens rīkoties, kas ir svarīgāks par visu citu, ņemot vērā pieaugošo bezdarbu un ekonomikas pavājināšanos, kā dokumentēts Deutschlandfunk.de.

Kritika un atbalsts

Kamēr Merža vērtējumi un ieceres reformēt iedzīvotāju pabalstus izraisīja pretrunīgu reakciju, jāatzīmē, ka diskusijas par labklājības valsts reformu virzību notiek ne tikai Savienības iekšienē. SPD uzsver labklājības valsts nozīmi un ir pretrunā ar pēdējās nedēļās pieaugušajām prasībām pēc samazinājumiem. Koalīcijas līgums pat paredz pārveidot pilsoņu pabalstu sistēmu, lai turpmākajās reformās skaidrāk tiktu regulētas saņēmēju tiesības un pienākumi, savukārt darba centriem jābūt labi aprīkotiem, lai stiprinātu iekārtošanos darbā.

Kopumā Ķelnē un aiz pilsētas robežām notiek dzīvas debates par labklājības valsts nākotni. Nākamie mēneši būs izšķiroši, lai pārvarētu minētās problēmas un pieņemtu pareizos lēmumus – gan Savienības biedriem, gan iedzīvotājiem, kuri paļaujas uz sociālajiem pabalstiem. Laikā, ko raksturo nenoteiktība, paliek jautājums: kur mēs atrodam līdzsvaru starp nepieciešamajiem ietaupījumiem un sociālo atbildību?