Karstums apdraud mūsu veselību: tā var sevi pareizi pasargāt!

Karstums apdraud mūsu veselību: tā var sevi pareizi pasargāt!

Kad temperatūra paaugstinās, tas ātri var kļūt par izaicinājumu – ne tikai dabai, bet arī mums, cilvēkiem. Vasaras karstums var radīt īpašus draudus veselībai. Tas ir tas, ko eksperti no Giterslo radio iespaidīgi rezumēts. Cilvēka ķermeņa temperatūra parasti ir aptuveni 37 grādi. Taču ārējie apstākļi, piemēram, augsta temperatūra un mitrums, var ietekmēt šo temperatūru un pat kļūt bīstami.

Karstos vasaras mēnešos mūsu ķermenis var saražot līdz diviem litriem sviedru stundā, lai atvēsinātos. Tas izraisa tā saukto iztvaikošanas dzesēšanu, kas palīdz regulēt ķermeņa temperatūru. Taču dzīvošanai karstumā ir sava cena: asiņu svīšana bieži izraisa ekstremitāšu pietūkumu, un to var nopirkt par palielinātu šķidruma zudumu, kas sabiezina asins sastāvu un tāpēc var būt bīstami.

Karstuma stresa riski un simptomi

Augsta karstuma stresa simptomi ir dažādi. Cilvēkiem bieži ir reibonis, galvassāpes vai pat nogurums. Arī sejas pietvīkums un muskuļu sāpes nav nekas neparasts. Īpaši apdraudētas ir tādas grupas kā veci cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem, bērni un cilvēki ar iepriekšējām slimībām vai noteiktiem medikamentiem. Šīs riska grupas vēl vairāk apdraud pieaugošā globālā sasilšana, kā tas notiek Roberta Koha institūts izceļ. Tur arī uzsvērta nepieciešamība pēc efektīvas siltuma aizsardzības.

Vācijā mēs sagaidām karstuma viļņu pieaugumu tuvākajās desmitgadēs klimata pārmaiņu dēļ. Kad temperatūra pārsniedz 30 grādus pēc Celsija un pūš neliels vējš, kam seko tropiskās naktis, kurās neatdziest zem 20 grādiem, runā par karstuma vilni. Tas parasti ilgst vairākas dienas. Ekspertus īpaši ietekmē Klimata cilvēka veselība Pēc pilsētas iedzīvotāju domām, tāpēc, ka lielpilsētu rajonos viņiem pietrūkst vieglas piekļuves vēsām vietām un noslēgto virsmu dēļ viņi katru dienu izjūt siltumu.

Piesardzības un aizsardzības pasākumi

Tātad, ko jūs varat darīt, lai pasargātu sevi tik karstuma laikā? Pietiekama šķidruma uzņemšana ir būtiska, lai atjaunotu sāļus, kas zaudēti svīšanas rezultātā. Šeit var noderēt izotoniskie dzērieni, savukārt alkohols nav piemērots kā slāpju remdētājs, jo izvada ūdeni no organisma. Arī fiziskās aktivitātes vajadzētu atlikt uz vēsākām rīta vai vakara stundām un uzturēt dzīvokli vēsu. Noteikti valkājiet arī vieglu un gaisīgu apģērbu. Un, ja atrodaties ārkārtīgi karstā vidē, piemēram, pirtī vai vingrojot brīvā dabā, vēlams konsultēties ar ārstu par medikamentu siltuma panesību.

Pieaugot karstumam, mums vienmēr jāpievērš uzmanība neaizsargātajām grupām: veciem cilvēkiem, grūtniecēm un cilvēkiem ar smagām slimībām. Roberta Koha institūts aicina pastiprināt sadarbību starp veselības iestādēm, lai izveidotu preventīvus pasākumus un izglītotu iedzīvotājus par veselības riskiem.

Tātad klimata pārmaiņas tieši ietekmē mūsu veselību. Un atbildība ir ne tikai indivīdiem, bet arī valdībām un iestādēm, kurām ir jāsazinās, lai siltuma novēršana būtu efektīva. Tikai kopīgiem spēkiem būs iespējams aizsargāt iedzīvotāju veselību temperatūras paaugstināšanās laikā.