Mošejas celtniecība Hannoverē: pretrunīgi vērtētie Ditibas plāni izraisa satraukumu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Hanovere plāno būvēt Ditibas mošeju, kas ļaus izvairīties no politiskās ietekmes. Mērs pauž bažas.

Hannover plant den Bau einer Ditib-Moschee, die politischen Einfluss vermeiden soll. Der Oberbürgermeister äußert Bedenken.
Hanovere plāno būvēt Ditibas mošeju, kas ļaus izvairīties no politiskās ietekmes. Mērs pauž bažas.

Mošejas celtniecība Hannoverē: pretrunīgi vērtētie Ditibas plāni izraisa satraukumu!

Kaut kas notiek Hannoverē: Reliģijas institūta Turcijas un Islāma savienības (vairāk pazīstama kā Ditib) plāns par jaunas mošejas celtniecību pieņemas spēkā. Merkesas kopienai ir lielas ambīcijas: tā plāno 25 metrus augstu mošeju pilsētas centrā, kurā būs 600 vīriešu un 300 sieviešu, jo pašreizējā mošeja jau ir pārpildīta. Ēkas pieteikums varētu tikt iesniegts jau nākamgad, bet tas tiks pabeigts nākamo trīs gadu laikā. Projektam ir pieejams 10 miljonu eiro budžets, jo NZZ ziņots.

Taču plāni nav bez izaicinājumiem. Hannoveres mērs Belit Onay pauž bažas, jo īpaši saistībā ar aizdomām par Turcijas valsts ietekmi uz Ditibu. Pagātnē vairākkārt bijusi spriedze gan no viņa puses, gan no CDU un FDP rindām. Politiķu skeptisko attieksmi pasvītro plašās saiknes starp Ditibu un Turcijas reliģisko autoritāti Diyanet, kas ir tieši pakļauta prezidentam Erdoanam. Kritiķi, piemēram, Erens Güvercins, brīdina, ka Ditiba varētu būt vairāk nekā tikai reliģiska organizācija un pat dokumentēt Turcijas politiķu politiskos notikumus Ditibas mošejās. Tas izraisa saspringtas debates par Turcijas valdības ietekmi uz vietējo sabiedrību.

Notikumiem bagāts stāsts

Ditib šogad svin 40 gadu jubileju; biedrība tika dibināta Ķelnē 1984. gadā. Šajā laikā daudz kas ir mainījies, turku imigranti, kas ieradās Vācijā 60. gados, organizējās mošeju kopienās, lai apmierinātu savas reliģiskās vajadzības. Ditib tagad ir lielākā islāma apvienība Vācijā ar vairāk nekā 900 saistītajām mošejām un pārstāv vairāk nekā 70 procentus no valstī dzīvojošajiem musulmaņiem. BR ziņots.

Izaicinājumi, ko asociācija pēdējos gados ir pārvarējusi, ir vērā ņemami. Kopš apvērsuma mēģinājuma Turcijā 2016. gadā Ditibs tiek turēts aizdomās par Erdogana valdības pagarinājuma darbību. Vienošanās, ka līdzekļi tiks sūtīti no Turcijas no 2023. gada un no Turcijas netiks nosūtīti vairāk imāmu ilgtermiņā, liecina par spiedienu uz reformām, kas ir pakļauts Ditibam. Organizācija galu galā varētu attīstīties par modernu balsi vācu islāmā, ja mainīsies arī tās struktūras.

Pārpratumu briesmas

Vēlmi pēc pārmaiņām atbalsta daudzi Ditibu kopienās, pamatojoties uz nepieciešamību pēc imāmiem, kuri labi pārzina vācu valodu un kultūru. Ir daudz brīvprātīgo tautas līmenī, kuri nevēlas, lai viņus ietekmētu politika un kuri aktīvi strādā, lai Vācijā veicinātu pozitīvu islāma uztveri. DITIB priekšsēdētājs no Marktredwitz ir integrācijas piemērs: viņš perfekti runā vācu valodā un ienes tradicionālās Frankonijas paražas mošeju darbā.

Jaunās mošejas atvēršana Hannoverē varētu būt atkarīga no Ditibas kopienas jaunās uzticamības, jo joprojām tiek turētas aizdomas par politisko spriedzi un asociācijas izcelsmi. Tāpēc vietējā sabiedrība uzskata sevi par spriedzi starp tradīcijām un mūsdienīgumu, starp turku saknēm un vietējām vajadzībām.

Nākamie mēneši parādīs, vai cerības uz neatkarīgu un reformētu Ditibu kopienu Hannoverē var kļūt par realitāti, vai arī vecās saites ar Turcijas politiku turpinās metināt ēnu uz jauno mošeju. Ceļš šķiet sarežģīts, taču pirmais posms projektam ir ielikts.