Plašsaziņas līdzekļu skandāls: kā ziņošana kropļo realitāti!

Plašsaziņas līdzekļu skandāls: kā ziņošana kropļo realitāti!

Worringen, Deutschland - Pēdējos gados ir daudz uzmanības piesaistījusi ziņošana par svarīgām Vācijas plašsaziņas līdzekļu ainavas tēmām. Pašreizējais EPOS institūta pētījums analizē ZDF ziņojumus par Today Journal par DAX no 2017. līdz 2024. gadam un atrod rejošu rezultātu. Kā ziņo bachhausen.de , tika pārbaudīts vairāk nekā 1800 ziņojumi un tika atklāts, ka indeksa izmaiņas tika pieminētas programmās. Tika pamanīts, ka negatīvas izmaiņas DAX ir pārāk pārstāvētas, savukārt pozitīvas norises lielākoties tiek atstātas novārtā. Vidēji DAX pieauga par 4 punktiem, bet ziņojums liecināja par samazinājumu par 10 punktiem dienā.

"Negatīvisma aizspriedumu" parādība ir ne tikai finanšu nozarē. Vēlētāji Vācijā novērtēja ar pesimistisku skatu uz ekonomisko situāciju, lai gan tas ir objektīvi labāks. Šī tendence uz negatīvu ziņošanu varētu ietekmēt arī citus sociālos jautājumus, piemēram, uz migrāciju. Kā rāda pētījums, migrācija bieži tiek parādīta kā problēma, kaut arī tā faktiski veicina ekonomisko izaugsmi. 2023. gadā Vācija reģistrēja 663 000 cilvēku neto imigrāciju.

Viena nodaļa migrācijas ziņošana

Negatīva uzmanība uz migrāciju ir arī tālu sekas sabiedrībā. Saskaņā ar neuemedienmacher.de , vācu plašsaziņas līdzekļu ainava bieži ir vienpusēja un stereotipe, kad rodas cilvēki ar migrācijas vēsturi. "Jaunā vācu plašsaziņas līdzekļu veidotāji E.V." Publicēja rokasgrāmatu ar desmit ieteikumiem diferencētai ziņošanai. Cita starpā tas ietver ļaut skartajiem, lai viņu teiktu un kritiski apšaubītu nepatiesu informāciju.

Lai uzlabotu ziņošanas dažādību, ir svarīgi arī apzināti izmantot valodu un attēlus. Galvenā uzmanība jāpievērš ne tikai negatīviem aspektiem; Pozitīvi, neitrāli stāsti par migrāciju ir tikpat svarīgi, un tie būtu regulāri jāstāsta. Visbeidzot, atliek redzēt, ka plašsaziņas līdzekļi bieži nezina pietiekami daudz par migrantu pozitīvo ieguldījumu sabiedrībā.

dažādība redakcijas birojos

Galvenais pārskatu uzlabošanas punkts ir redakcijas biroju dažādošana. rise-jugendkultur.de norāda, ka daudzos četriniekos tikai 4-10% no žurnālistiem ir migrācijas fons, piemēram, piemēram, piemēram, piemēram, migrācijas vēsturē ir migrācijas vēsture. Tas rada ievērojamu neatbilstību sarežģītu sociālo jautājumu uztverē un attēlošanā.

Lielākā daļa redakcijas biroju pārsvarā ir “balti”, kas apgrūtina perspektīvas maiņu un samazina jutīgumu pret rasistiskām tendencēm. Žurnālistu politiskā attieksme un individuālā socializācija var dot ieguldījumu diskriminējošā ziņošanā. Ir ne tikai svarīgi samazināt vērtības, bet arī pārdomāt savas privilēģijas, lai nodrošinātu visaptverošāku skatījumu uz tādām tēmām kā migrācija un noziedzība.

Kopumā var redzēt, ka plašsaziņas līdzekļu ainavai Vācijā ir nepieciešama dziļa pārkārtošana, lai apmierinātu sabiedrības daudzveidību un veicinātu reālistiskāku un diferencētāku ziņošanu.