Mediju skandāls: kā ziņošana sagroza realitāti!

Mediju skandāls: kā ziņošana sagroza realitāti!

Pēdējos gados lielu uzmanību ir piesaistījusi reportāža par Vācijas mediju vidē nozīmīgām tēmām. Pašreizējā EPoS institūta pētījumā analizēti žurnāla ZDF aktuell ziņojumi par DAX laika posmā no 2017. līdz 2024. gadam un atrasti satraucoši rezultāti. Kā bachhausen.de ziņoja, ka tika izskatīti vairāk nekā 1800 ziņojumi un tika konstatēts, ka trešdaļā programmu ir minētas indeksa izmaiņas. Bija pamanāms, ka negatīvās izmaiņas DAX ir pārspīlētas, savukārt pozitīvās norises lielākoties tiek atstātas novārtā. Vidēji DAX pieauga par 4 punktiem, bet ziņojumi liecina par ikdienas kritumu par 10 punktiem.

“Negativitātes aizspriedumu” fenomens ir acīmredzams ne tikai finanšu sektorā. Vēlētāji Vācijā uz ekonomisko situāciju skatījās pesimistiski, lai gan objektīvi tā ir labāka. Šī tendence uz negatīvu ziņošanu varētu ietekmēt arī citus sociālos jautājumus, piemēram, migrāciju. Kā liecina pētījums, migrācija bieži tiek attēlota kā problēma, kad tā faktiski veicina ekonomisko izaugsmi. 2023. gadā Vācija reģistrēja 663 000 cilvēku neto imigrāciju.

Vienpusēja migrācijas ziņošana

Negatīvajai uzmanībai migrācijai ir arī tālejošas sekas sabiedrībā. Skaļi Neuemedienmacher.de Vācijas mediju ainava bieži vien ir vienpusēja un stereotipiska, kad runa ir par cilvēku attēlošanu ar migrācijas izcelsmi. “Jaunie Vācijas mediju veidotāji e.V. publicēja rokasgrāmatu ar desmit ieteikumiem diferencētai ziņošanai. Tas cita starpā ietver iespēju runāt skartajiem un kritiski apšaubīt dezinformāciju.

Lai uzlabotu ziņošanas dažādību, ir svarīgi arī apzināti lietot valodu un attēlus. Uzmanība jākoncentrē ne tikai uz negatīvajiem aspektiem; pozitīvi, neitrāli stāsti par migrāciju ir tikpat svarīgi, un tie būtu regulāri jāstāsta. Visbeidzot, jāatceras, ka plašsaziņas līdzekļi bieži vien nepietiekami ziņo par migrantu pozitīvo ieguldījumu sabiedrībā.

Daudzveidība redakciju kolektīvos

Galvenais ziņošanas uzlabošanas punkts ir redakcijas komandu dažādošana. rise-jugendkultur.de atzīmē, ka daudzās redakcijās tikai 4–10 % žurnālistu ir migrācijas izcelsmes, savukārt Vācijā aptuveni katram ceturtajam iedzīvotājam ir migrācijas izcelsme. Tas rada ievērojamas nesakritības sarežģītu sociālo jautājumu uztverē un attēlojumā.

Arī lielākā daļa redakciju komandu ir pārsvarā “baltās”, kas apgrūtina perspektīvas maiņu un samazina jutīgumu pret rasistiskām tendencēm. Žurnālistu politiskā attieksme un individuālā socializācija var veicināt diskriminējošu reportāžu. Ir svarīgi ne tikai nojaukt vērtības, bet arī pārdomāt savas privilēģijas, lai sniegtu visaptverošāku skatījumu uz tādiem jautājumiem kā migrācija un noziedzība.

Kopumā ir skaidrs, ka plašsaziņas līdzekļu ainavai Vācijā ir nepieciešama pamatīga pārkārtošana, lai ņemtu vērā sabiedrības daudzveidību un veicinātu reālistiskāku un diferencētāku reportāžu.