Mēklenburga-Priekšpomerānija: Krievijas ēna ekonomikas politikā

Mēklenburga-Priekšpomerānija: Krievijas ēna ekonomikas politikā

Mēklenburgā-Priekšpomerānijā savienojumi ar Krieviju ir labi izveidoti. Kādreiz liels bizness ar lielu enerģiju ģeopolitiskā situācija ir nopietni pārbaudījusi šīs attiecības. Agrāk šis reģions tika uzskatīts par Krievijas priekšposteni ES, kā 2018. gadā uzsvēra Krievijas rūpniecības ministra vietnieks Vasilijs Osmakovs. Bet kā tas notika un kādu lomu spēlē politiskie dalībnieki?

Centrālā figūra ir Krievijas vēstniecības Berlīnē tirdzniecības un ekonomikas biroja vadītājs Andrejs Zverevs. Zverevs, pazīstams arī kā Padomju Savienības finanšu ministra vietnieks, pēc 2012. gada iniciēja daudzas tikšanās ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas štata valdību. Viņš cieši sadarbojās ar Volfgangu Klemensu (SPD), kas ir Vācijas enerģētikas politikas galvenā figūra, un kopš 2009. gada bija iesaistīts arī Austrumu institūta dibināšanā, kura mērķis bija veicināt Vācijas-R sadarbību. Viens no šo iniciatīvu mērķiem bija vājināt Vācijas reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, sākot no 2014. gada, kā ziņo Bachhausen.

Ekonomiskās saites un projekti

Biedrība Vācijas un Krievijas sadarbības veicināšanai dibināta 2009. gadā. Lai vēl vairāk stiprinātu attiecības ar Krieviju, notika regulāras “Krievijas dienas”, kurās bieži tika piesaistīti tādi sponsori kā Gazprom un Nord Stream AG. Neskatoties uz izaicinājumiem, ko radīja Krimas aneksija 2014.gadā un notiekošais karš Ukrainā, biznesa pārstāvji joprojām bija ieinteresēti dialogā. Štata valdība neatstāja nevienu akmeni, lai saglabātu ekonomiskās saites.

Īpaši premjerministra Ervina Selinga, kam sekoja Manuela Švesiga, vadībā tika īstenotas daudzas iniciatīvas, lai virzītu uz priekšu tādus projektus kā pretrunīgi vērtētais Nord Stream 2 cauruļvads. Kritiķi apsūdzēja politiķus, ka viņi pārāk stingri ievēro Kremļa intereses. Tomēr pēc militārās eskalācijas pret Ukrainu 2022. gada februārī attiecības pēkšņi tika pārtrauktas, un izmeklēšanas komiteja tagad izskata strīdīgos pagātnes lēmumus, kā ziņo NDR.

Ieskats nākotnē

Pašreizējā situācijā aktieri sevi redz izšķirošā pavērsiena priekšā. Krievijas prezidents plāno vēl vienu cauruļvadu, un Gerhards Šrēders kā gāzes lobists vēlas virzīt šos projektus Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Ņemot vērā valsts kritisko skatījumu uz saspīlējumu Krievijā un aicinājumus pārorientēties uz atbildīgāku pieeju attiecībās ar kaimiņiem, varētu mācīties no pagātnes kļūdām, uzsver Katapult-MV.

Neraugoties uz karsto situāciju, joprojām ir daži vietējā līmeņa politiķi, kuri tic diplomātiskam konflikta risinājumam un izstaro optimismu. Tomēr Zvereva pēdējo gadu tīkli, kas tagad ir pārdēvēti un pārdoti Lietuvai, turpina darboties. Austrumu institūts turpina savus pasākumus, lai apspriestu attiecības ar Krieviju, kas pašreizējo notikumu gaismā nav gluži bezproblēmas.

Ukrainas konfliktam un no tā izrietošajam jaunajam normālajam būs izšķiroša ietekme uz Mēklenburgas-Priekšpomerānijas turpmākajiem soļiem. Politiskā ainava ir būtiski mainījusies, un paliek jautājums: kā mēs atrodam jaunus sadarbības veidus? Ir nepieciešams pārdomāt, un būs aizraujoši redzēt, kā šis reģions mainīsies turpmākajos gados.