Zelenskis pieprasa krasu cenas samazināšanu Krievijas naftai – spiediens uz Putinu!

Zelenskis pieprasa krasu cenas samazināšanu Krievijas naftai – spiediens uz Putinu!

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis otrdienas vakarā videovēstījumā vērsās pie ES ar steidzamu aicinājumu. Viņš aicina uz pusi samazināt Krievijas naftas cenas griestus no 60 līdz 30 dolāriem par barelu. Šis pieprasījums ir atbilde uz ES Komisijas priekšlikumu samazināt maksimālo cenu līdz 45 USD. Zelenskis pateicas ES Komisijai par tās apņemšanos atbalstīt enerģētikas un banku sektorus ierosinātajās jaunajās sankcijās pret Krieviju, kas šķiet nepieciešamas pēc intensīviem gaisa triecieniem Ukrainas pilsētām.

Zelenskis uzskata, ka cenu griestu samazināšana uz pusi ir izšķirošs solis, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju un panāktu mieru reģionā. Savā vēstījumā viņš kritizēja Rietumu kompromisus pret Krieviju, kas, pēc viņa domām, tikai noveda pie miera aizkavēšanās. Pēc Zelenska teiktā, gaisa triecieni, kurus viņš raksturo kā arvien agresīvākus, nav atbilde uz Ukrainas darbībām, bet gan šķietami demonstrē Krievijas militāro spiedienu.

Uzmanības centrā jaunas sankcijas

Eiropas Savienība acīmredzot ir gatava veikt jaunus pasākumus pret Krieviju. Kā Spiegel jau ir paziņojušas, ka Komisija jau ir paziņojusi par sankcijām, kuras ir īpaši skārušas ES. Krievijas enerģētikas un banku sektors. Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir aktualizējusi maksimālās cenas pazemināšanu, taču par galīgo lēmumu vēl jābalso ES dalībvalstīm.

Tajā pašā laikā Eiropas energoapgādes izaicinājumi kļūst arvien aktuālāki. Aptuveni 41% dabasgāzes ES nāk no Krievijas, kas padara gāzes piegāžu samazināšanu kopš Ukrainas kara sākuma par nepatīkamu problēmu. Tādas valstis kā Polija un Nīderlande vairs nesaņem gāzi no Krievijas, savukārt Vāciju ļoti ietekmē Nordstream 1 līniju pārtraukums, liecina [bpb] aplēses (https://www.bpb.de/themen/europa/europa-und-der-krieg/514908/russlands-krieg-und-weneuropas-ener).

Enerģijas pārejas perspektīvas

Debates par atkarību no Krievijas gāzes skaidri parāda, ka ES ir dažādas intereses. Kamēr Ungārija un Austrija vilcinās pilnībā īstenot sankcijas pret Krieviju, tādas valstis kā Čehija arvien vairāk paļaujas uz sašķidrināto dabasgāzi (SDG), lai kļūtu neatkarīgākas no Krievijas. Tajā pašā laikā Vācijā tiek būvēti LNG termināļi gāzes importa transportēšanai. Šīs norises notiek, ņemot vērā pieaugošo ogļu patēriņu ES, savukārt ogļu pakāpeniska pārtraukšana joprojām ir galvenais mērķis.

Tātad jūs varat redzēt, ka ģeopolitiskā spriedze un enerģijas vētra kļūst par arvien svarīgāku jautājumu ES. Nākamās dienas un nedēļas parādīs, kā politiskie un ekonomiskie lēmumi ietekmēs stabilitāti Eiropā.